Jauns izzinošu raidījumu cikls par senajiem latvju godiem, kas saules kalendārā iezīmē gadalaiku sākšanos: pavasarī tā ir Lielā diena, vasarā – vasaras saulgrieži jeb Jāņi, rudenī – Miķeļi un ziemā – ziemas saulgrieži. Gadu griežos šie senie svētki ir apauguši ar kristīgajām tradīcijām, citu tautu rituālajām darbībām un ēdieniem, ko ceļam galdā. Jaunā Florenču-Vīksnu ģimene – Ieva un Oskars ar mazo Leonardu – savas ģimenes tradīcijas vēl tikai veido. Tādēļ katrā epizodē viņi dosies ciemos pie kādas folkloras kopas, lai izzinātu, kādus rituālus un kāpēc senie latvieši piekopa, saules kalendāra svētkus atzīmējot. Pavasara sērija veltīta Lielajai dienai – Lieldienām. Šos svētkus dēvē arī par pavasara saulgriežiem un svin par godu pavasara un saules atnākšanai ar domu palīdzēt zemei atmosties, nodrošināt auglību un veicināt svētību. Lieldienās diena ir vienā garumā ar nakti, pēc tam sākas gaismas pārsvars. Ieva un Oskars dosies ciemos pie Julgi Staltes un folkloras kopas “Skandinieki”, lai saprastu, kas mums, latviešiem, ir Lielā diena kopējā dzīves ritumā, kāpēc šajā dienā visi tā ņemas ap un ar olām. Ko nozīmē šie svētki un kādēļ ir jāceļas vēl pirms saules. Ieva un Oskars jautās un Julgi atbildēs – kas ir putnu dzīšana, raganu rīklīšu aizsiešana un šautriņu mešana, kāda nozīme ir šūpolēm, kā tās pareizi kārt un ko ar tām iesākt pēc svētkiem. Viena no “Skandinieku” sievām Liene Sondore stāstīs un rādīs, kas galdā ceļams Lielās dienas svinībās un kāpēc visam jābūt apaļās formās. Vai Ieva un Oskars ko aizgūs turpmākajai dzīvei no Lielās dienas rituālajām darbībām?