Kas jāmaina Latvijas sportā? - Dopinga gadījums "Arkādijas" sporta skolā

Bet tagad ir laiks rubrikai Kas jāmaina Latvijas sportā? Aizliegto vielu klātbūtne konstatēta kādas nepilngadīgas vieglatlētes organismā. Šāda situācija Latvijas sporta skolu sistēmā ir unikāla, tāpēc prasa plašāku izvērtējumu. Rosību vieglatlētikas aizkulisēs pētīja Andris Auziņš, Juris Valdovskis, Raimonds Rudzāts.

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, aizliegtu vielu klātbūtne konstatēta kādas nepilngadīgas vieglatlētes organismā. Viņas rezultāti jau krietnu laika sprīdi aizdomīgi šķita vietējiem vieglatlētikas speciālistiem. Sportistes identitāti pagaidām neatklāsim. Zināms, ka viņas trenere ir pieredzējusī Ludmila Olijare, kuras vārds līdzās dopinga lietošanā pieķertiem sportistiem izskan ne pirmo reizi.

Pati Olijare no intervijas ar Latvijas Televīziju atteicās, skaidrojot, ka visus paskaidrojumus viņa sniedz tikai atbildīgajām institūcijām, bet kā trenere viņa nevar atbildēt par to, ko audzēkņi dara ārpus treniņiem. Lai arī sākotnēji piekrita, vēlāk no intervijas atteicās arī Latvijas Antidopinga birojs.

Intervija - Mārtiņš Dimants, Latvijas Antidopinga biroja direktors

Atbilstoši Pasaules Antidopinga kodeksam, Latvijas Antidopinga birojs ir tiesīgs publiski izpaust informāciju tikai par tādiem antidopinga noteikumu pārkāpumiem, par kuriem spēkā ir stājies lēmums un tas vairs nav pārsūdzams.”

Intervijai kameras priekšā sākotnēji piekrita arī Latvijas Vieglatlētikas savienības ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs, taču vēlāk pārdomāja un no sarunas atteicās.

Vieglatlētikas savienības mājaslapā ievietotajā Olijares audzēkņu sarakstā atrodams arī barjersprintera Kristapa Sietiņa vārds. 2019. gada jūlijā viņa organismā tika konstatēta aizliegto vielu klātbūtne. Dažus mēnešus iepriekš, tobrīd 26 gadu vecumā, Sietiņš pirmoreiz piedalījās Eiropas čempionātā telpās. Pēc aizliegto vielu konstatēšanas sportists saņēma 4 gadu diskvalifikāciju, kura noslēgsies šā gada jūlijā. Olijares līdzatbildību viņš kategoriski noliedz un uzsver, ka speciāliste palīdzējusi vien ar padomu skriešanas tehnikas pilnveidē un nemaz nav uzskatāma par pilntiesīgu viņa treneri.

Intervija - Kristaps Sietiņš, barjersprinteris

Aizliegtās vielas manā ķermenī nonāca pašrocīgi, mēģinot izārstēt cirkšņa traumu. Esmu vienmēr apzinājies savu vainu, tāpēc nekad neesmu izmantojis iespēju pārsūdzēt Antidopinga aģentūras lēmumu.”

2001. gadā aizliegtās vielas – nandrolona – klātbūtne tika konstatēta arī Olijares dēla, barjersprintera Staņislava Olijara organismā. Vielas klātbūtne organismā atspēkota netika, bet no diskvalifikācijas izdevās izvairīties juridiskā ceļā. Tolaik sportista advokāts spēja pierādīt, ka Latvijas Olimpiskās vienības veiktās analīzes nav uzskatāmas par oficiālām, jo nebija precīzi ievērota dopinga kontroles veikšanas procedūra. Olijars joprojām ir Latvijas rekordists barjersprintā. 

Latvijas Televīzijai zināms, ka Ludmilas Olijares vārds ir atrodams arī “Athletics Integrity Unit” melnajā sarakstā. Tā ir Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas dibināta organizācija, kas izmeklē dažāda veida iespējamos pārkāpumus, tai skaitā – arī antidopinga. Tomēr oficiāli ierobežojumi trenerei nav piemēroti. Olijare ikdienā strādā ar jauniešiem Rīgas pašvaldības sporta skolā “Arkādija”.

Intervija - Jurģis Grants, Sporta skolas “Arkādija” direktors

Trenere tika pieņemta darbā iepriekšējās sporta skolas “Arkādija” vadības laikā. Par pārējo man nav komentāru. Par konkrēto gadījumu nav oficiālas informācijas.”

Pasaules Antidopinga kodeksa 10. pantā ir atrunātas individuālās sankcijas, kuras var tikt piemērotas ne tikai sportistam, bet arī citām personām, tai skaitā treneriem. Latvijas vieglatlētikas praksē bijuši nepilni desmit dopinga gadījumi, bet nevienam trenerim diskvalifikācija nav tikusi piemērota.

Situācija ap “Arkādijas” audzēkni gan ir unikāla ar to, ka šoreiz runa ir par nepilngadīgu sportisti. Ja izmeklēšanas gaitā tiks konstatēta arī treneres vai sporta skolas vadības līdzatbildība, vienīgās iespējamās soda sankcijas ir diskvalifikācija.

Sporta likumā pat īpaši atrunāts, ka Administratīvā procesa likums antidopinga pārkāpumu gadījumā nav piemērojams. Arī Krimināllikumā treneru un sporta skolas vadības atbildība nav paredzēta. Iespējams, svaigais precedents kalpos par iemeslu diskusiju uzsākšanai par soda mēriem gadījumos, kad aizliegtās vielas tiek konstatētas nepilngadīgu sportistu organismā.