Kas Blaumaņa mīlas stāstā par Kristīni un Edgaru ir tik spēcīgi iekodēts, ka latvieši to ir gatavi skatīties jaunās un jaunās variācijās? Kas ir tas, kas joprojām Leonīda Leimaņa filmā “Purva bridējs” iedarbojas no ekrāna bez laika noilguma?

Leonīda Leimaņa filma “Purva bridējs” (1966), kas ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, kino vēsturē iegājusi gan ar savu skatītāju rekordlielo skaitu (26,6 miljoni visā PSRS), gan ar asiem publikas iebildumiem pret Rūdolfa Blaumaņa darba “pārrakstīšanu”. Vešerienes meita Kristīne no liriskās varones, kura Blaumaņa vārdiem saka “es nolieku savas vieglās dienas”, Leimaņa filmā parādās kā emocionāli spēcīga personība, kura izdara izvēli, sekojot savām jūtām. Filmas režisors piedāvā vienu no spēcīgākajiem mīlas stāstiem Latvijas kino vēsturē, kas joprojām uzrunā ne tikai ar enerģētiku, bet arī ar novatoriskiem kinematogrāfiskajiem risinājumiem.

Latvija, 2022.

Režisore: Agita Cāne-Ķīle.

Scenārija autore: Daira Āboliņa.


12+