Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vai Vētra un Vītoliņš drīkstēs trenēt Latvijas izlases?
Pirms nedēļas pētījām aprīļa beigās pieņemtos grozījumus Sporta likumā. Starp tiem atrodami panti, kas neļauj vadošus amatus sporta federācijās ieņemt bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem un informatoriem. Šāds regulējums raisījis diskusijas sporta sabiedrības iekšienē par to, vai šādas sankcijas nav novēlotas un vai nelojalitātes kritēriji nav pārlieku šauri.
Intervija - Jānis Sarāns, Konstitucionālo tiesību eksperts
“Kā uz līdzīgu piemēru varam palūkoties uz pieminekļa demontāžu. Arī šajā kontekstā atsevišķus jautājumus varējām risināt ievērojami agrāk – kā tas noticis daudzās citās okupācijas režīmam pakļautās valstīs.”
Intervija - Uldis Strautmanis, Delfi.lv sporta redaktors
“Es domāju, ka šobrīd tā līnija ir diezgan precīzi pateikta. Vai ir jāpiemēro jauni apstākļi, nezinu.”
Tā dēvētajos “čekas maisos” atrodams arī Latvijas Futbola federācijas valdes loceklis Andis Rozītis. Viņš gan jau 1995. gadā vērsās tiesā, un tā sadarbības faktu nekonstatēja. Pēc aģentu kartotēkas publicēšanas tiesā vērsās arī basketbola leģenda Valdis Valters, un arī viņa lietā sadarbības fakts konstatēts netika.
Intervija - Linards Muciņš, Advokāts, VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis
“Tiesas spriedumi ir pilnīgi pretrunā tiesiskiem principiem, kur rakstiskais pierādījums parasti Eiropā prevalē pār mutisko. Mums faktiski ir otrādi.”
Kā viens no iespējamiem iemesliem tiek minēts tas, ka vervētāji savulaik ir devuši solījumu neizpaust savu ziņotāju identitātes, ko turpina ievērot, tāpēc pierādīt sadarbības faktu ir ārkārtīgi sarežģīti.
VDK ziņotāju kartotēkā atrodams ne mazums citu ievērojamu sporta personību, kas sadarbības faktu vai nu publiski noliegušas, vai arī nav komentējušas vispār. Advokāts un Rīgas Stradiņu universitātes pasniedzējs Linards Muciņš aģentu lietas pētīja VDK zinātniskās izpētes komisijā un uzskata, ka argumenti par to, ka kartīte ir, bet aktīva sadarbība nav notikusi, neiztur kritiku.
Intervija - Linards Muciņš, Advokāts, VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis
“Tās visas ir muļķības. Jo mēs tālāk esam no padomju laikiem, jo mazāk ņemam vērā, cik nopietna, birokrātiska, valstiska un pāri visam stāvoša struktūra bija KGB. Ja tā kaut ko darīja, tad darīja nopietni.”
Zīmīgi, ka grozījumi Sporta likumā ir vērsti pret Valsts drošības komitejas sabiedrotajiem, bet nekādi ierobežojumi nav piemēroti bijušajiem Komunistiskās partijas biedriem. Eksperti visai rezervēti vērtē pašu darbības stilu – pieņemt sankcijas, atrodot ļoti senus formālos iemeslus. Delfi.lv sporta nodaļas galvenais redaktors Uldis Strautmanis uzskata, ka likumdošanā ar šāda tipa izmaiņām pārlieku aizrauties nevajadzētu, jo tas draudētu ar pārlieku subjektīvu likuma normu pieņemšanu. Taču viņš sagaidītu no federācijām kritiskāku izvērtēšanu, apstiprinot amatā nacionālo izlašu trenerus.
Intervija - Uldis Strautmanis, Delfi.lv sporta redaktors
“Klasiskais piemērs: Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš pēc Krimas okupācijas 4. maijā pret Latviju spēlē ar Georga lentīti pie krūtīm. Tagad viņš ir Latvijas izlases galvenais treneris.”
Vēl viens diskutabls piemērs ir Latvijas sieviešu basketbola izlases galvenais treneris Gundars Vētra. Būdams spēlētājs, viņš savulaik atteica līdz ar neatkarību atjaunotajai Latvijas izlasei, dodot priekšroku PSRS mantiniecei NVS. Latvijas izlasē viņš tā arī nenospēlēja nevienu spēli. Savu trenera karjeru galvenokārt ir veidojis Krievijā, taču bijis starp tiem, kas publiski nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Intervija - Uldis Strautmanis, Delfi.lv sporta redaktors
“Šī atbildība ir Latvijas Basketbola savienībai un basketbola sabiedrībai kā tādai. Es uzskatu, ka viņš var trenēt klubu, bet valsts izlases līmenī – jebkurā – persona non grata. Bez variantiem.”
Latvijas Televīzija aicināja paust viedokli visām septiņām 14. Saeimā ievēlētajām partijām un apvienībām. Ar konkrētiem priekšlikumiem stingrākiem Sporta likuma grozījumiem klajā nāca Progresīvie un Nacionālā Apvienība. Progresīvie gatavi rosināt likuma grozījumus, kas liegtu vadošus amatus sporta federācijās ieņemt cilvēkiem, kuri pēc 24. februāra strādājuši Krievijas un Baltkrievijas sporta struktūrās. Pašlaik nekas neliedz par Latvijas Hokeja federācijas prezidentu iecelt, piemēram, vārtsargu Jāni Kalniņu. Savukārt Nacionālā Apvienība varētu rosināt ierobežojumus notēmēt pret tām personām, kas pēc 1990. gada 4. maija pārstāvējušas Krievijas armijas un iekšlietu sistēmu struktūru klubus jeb CSKA un “Dynamo”. Tādu Latvijas sportā ir ļoti daudz, pieminētos Gundaru Vētru un Hariju Vītoliņu ieskaitot.
