Par Latviju kā valsti latviešu politiķi sāka runāt 1917. gadā. Pēc gada uz Stokholmu devās Zigfrīds Anna Meierovics.  Viņa uzdevums –  īsas sarunas laikā pārliecināt britus, ka Latviju nedrīkst atdot ne Vācijai, ne Krievijai.  Saruna ilga vien 20 minūtes, bet tās kļuva par svarīgākajām topošās Latvijas valsts dzimšanā –  briti Latviju atzina de facto. Pēc nedēļas to bija gatavi proklamēt arī paši latvieši. Tomēr nākamajā rītā pēc 18. novembra latvieši saprata, ka nekāda brīvība nav iestājusies. Neviens cits pasaulē par tādu Latviju lāga nedega. Priekšā bija Brīvības cīņas. Ne tikai ierakumos, arī diplomātu salonos. Par šo cīņu – šīs nedēļas Atslēgās.