Kas jāmaina Latvijas sportā? - Bērnu sports kā valsts prioritāte. Lozungs vai mērķis?
Topošajās sporta politikas pamatnostādnēs nākamajiem septiņiem gadiem kā prioritāte izvirzīts bērnu un jauniešu sports. Tā tas bija arī aizvadītajā septiņgadē, taču vairāk uz papīra nekā reālajā dzīvē. Bērnu un jauniešu sporta finansēšanā galvenie spēlētāji ir pašvaldības un vecāki. No valsts budžeta tiek finansēta treneru darba samaksa, bet valsts līdzfinansējums nenosedz pat likumā noteikto minimālo likmi – to kompensē pašvaldības.
Intervija - Guntis Apinis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis
«Svarīgi ir pateikt to, ka pašvaldību dibinātajās sporta skolās apmēram vienu trešdaļu sastāda valsts finansējums treneru algām, bet visu pārējo finansē pašas pašvaldības.»
Intervija - Diāna Zaļupe, Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja
«Tas pats minimums būtu nodrošināt minimālo finansējumu treneru algām. Mēs runājam par minimālo! Tad atbrīvotos kaut vai tā daļa, ko pašreiz pašvaldības piemaksā, lai nosegtu šo minimālo algu. Tātad to varētu ieguldīt treniņu procesā. Protams, arī jebkur citur – infrastruktūras attīstībā un tā tālāk. Bet valsts to pašreiz nav spējusi izdarīt un, cik es saprotu no tādām netiešām norādēm, - ja šo nodrošinās, tad pārējiem pamatnostādņu mērķiem nauda vispār neatliks.»
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
«Tas aicinājums ir palielināt līdz pat 100% robežai valsts atbalstu pedagogu darba samaksai. Kā es skaidroju Pašvaldību savienībai, tad šāds priekšlikums vien mums prasa kādus 5-6 miljonus eiro papildus finansējuma. Varbūt mazliet mazāk, bet tā summa ir ļoti pieklājīga. Mūsu iespējas tuvākajos gados šādu uzdevumu īstenot ir ļoti ierobežotas, jo budžets ir apstiprināts ne tikai 2021. gadam, bet arī līdz pat 2023. gadam. Tā ka tas mums būs izaicinājums.»
Par sportu atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs nevar iezīmēt konkrētus soļus, kādi būtu jāsper, lai bērnu un jauniešu sports pirmajā vietā nebūtu tikai uz papīra. Konkrēti priekšlikumi savukārt ir citiem. Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe cer uz īpaša fonda izveidi, kurā uz papildus valsts finansējumu varētu pretendēt konkursu kārtībā.
Intervija - Diāna Zaļupe, Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja
«Mēs kā jaunatnes organizācijas diezgan stipri uzstājam uz to, ka ir jārada sporta fonds. Sliktākajā gadījumā tas var būt kā Valsts Kultūrkapitāla fonda sadaļa, kā tas ir Igaunijā, vai kā atsevišķs sporta fonds, kā tas ir Lietuvā – kopā ar jaunatnes atbalsta fondu. Tas dotu ļoti lielu atbalsta iespēju tieši jaunatnes sportam, tieši tautas sportam, kuri varētu piedalīties dažādos projektos. Tieši šajā segmentā tas būtu ļoti liels atbalsts.»
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks sporta jautājumos Guntis Apinis kā vienu no svarīgākajiem priekšnoteikumiem bērnu un jauniešu sporta attīstībai min infrastruktūru. Patlaban nav izstrādāti kritēriji, kā pašvaldībām pretendēt uz valsts līdzfinansējumu tās būvniecībā.
Intervija - Guntis Apinis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis
«Nav saprotams, kā vispār tiek pieņemti lēmumi par finanšu piešķiršanu pašvaldību sporta objektiem. Patiesībā – nevis balstoties uz kaut kādu stratēģiju, datiem par to, kur un kas ir vajadzīgs, bet vienkārši ar politisku lēmumu.»
Latvijas Televīzijas uzrunātie eksperti akcentē tuvredzību attiecībā uz covid-19 krīzes sekām. Vieni no lielākajiem cietējiem šobrīd ir tieši sportojošie bērni un jaunieši, kuriem piemēroti drastiski ierobežojumi.
Intervija - Guntis Apinis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis
«Ir skaidrs, ka šīs pamatnostādnes varētu izpildīt tikai tad, ja ar šo vasaru situācija normalizētos un aizietu tādās sliedēs, kādas bija pirms [pandēmijas].»
Darbs pie sporta politikas pamatnostādnēm nākamajiem septiņiem gadiem turpināsies līdz pat šā gada maijam. Ar pamatnostādņu projektu iespējams iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.
