Treneru atalgojums neuzspēj līdzi audzēkņu skaita palielinājumam

Vecāku finansiālās iesaistes apmērs bērnu sportā galvenokārt ir atkarīgs no treneru atalgojuma apmēra. Šobrīd valsts noteiktā minimālā darba samaksas likme ir 830 eiro pirms nodokļu nomaksas par pilnu slodzi. Valsts to nesedz pilnā apmērā, lai arī šādu solījumu treneriem savulaik deva un fiksēja to Sporta politikas pamatnostādnēs. Sākot ar 2016. gadu, pedagogu darba samaksas minimālo likmi un sociālās iemaksas pilnā apmērā bija apņēmusies segt valsts.

Intervija - Anda Mičule, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve

“Šis skaidrojums ir vecu vecais, no 2016. gada: būtu 100%, ja būtu tā brīža bērnu skaits, bet bērnu skaits ir būtiski pieaudzis.” 

Iespēju robežās treneriem talkā nāk pašvaldību un vecāku finansējums. Dotācijas treneru algām šobrīd noēd pusi visa valsts sporta budžeta. Mičule norāda, ka profesionālās ievirzes programmām jeb sporta skolām būtu jāceļ kritēriji, kā rezultātā daļa audzēkņu pārvirzītos uz interešu izglītību jeb sporta pulciņiem. Tas kliedētu situāciju, ka finansējums neuzspēj līdzi audzēkņu skaitam. 

Intervija - Anda Mičule, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve

“Ar šo es gribētu teikt, ka būtiskākais nosacījums audzēkņu iekļaušanai sporta skolā ir jābūt sasniegtajam rezultātam, respektīvi – kvalitātei. Savukārt interešu izglītības programmas mērķis ir personas individuālās izglītības un vajadzību, vēlmju īstenošana. Neatkarīgi no vecuma, neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības, un pārsvarā ir orientēta uz fizisko aktivitāšu nodrošināšanu un pēc iespējas lielāku nodarbojošos skaitu, ne uz rezultātu. Šī ir tā atšķirība.” 

Par svaru kausu maiņu ne pārāk priecīgas būtu pašvaldības. Mazākās pašvaldībās interešu izglītības piedāvājums sporta apguvē ir ļoti plāns, jo iedzīvotāju skaits ļauj knapi nokomplektēt sporta skolu grupas. Sporta skolās katrai vecuma grupai ir savi rezultatīvie rādītāji, kas paredz arī minimālo audzēkņu skaitu grupās un nodarbību daudzumu nedēļā. Tieši šie aspekti kļuvuši par diskusiju objektu starp ministriju un sporta skolām. Ministrija norāda uz to, ka sporta skolu sarakstos figurē daudz tādu bērnu, kuri reģistrēti arī citās profesionālās ievirzes programmās, kas vedina domāt, ka viņu līdzdalība vismaz kādā no programmām ir fiktīva. Savukārt sporta skolas oponē, ka praksē situācija nav tik viennozīmīga kā uz papīra – bērni mēdz staigāt starp nodarbēm, arī viņu motivācija dažādos vecumos ir svārstīga, bet bezkompromisu pieeja novesta pie tā, ka daudzi sportot gribētāji tiek atstāti bez šādas iespējas. 

Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd strādā pie tā, lai finansējums sadalē noteicošais būtu treniņgrupu skaits. 

Intervija - Anda Mičule, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve

“Tātad atsakāmies no audzēkņu skaita kopējā iestādē, bet visu vērtējam uz grupu skaitu.” 

Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe ironizē, ka, pateicoties pandēmijai un atceltajām sacensībām, treneri vismaz tiek pie nelielas atelpas, jo brīvdienas nav jāpavada sacensībās. Viņa norāda, ka pārsvarā trenera darbu kā vienīgo varot atļauties tikai tie, kas paralēli jau saņem pensiju. 

Intervija - Diāna Zaļupe, LSIIDP vadītāja

“Vismaz 80% strādā vēl kādā darbavietā un pat divās. Ir pat kas pa divām skolām strādā kā sporta skolotāji, un tad augšpalēkdamies vēl uz treniņu.” 

Zaļupe akcentē, ka trenera profesijai ir ārkārtīgi grūti piesaistīt gados jaunus cilvēkus, jo tie izvēlas apgūt labāk atalgotas profesijas. Un pat no tiem, kas pedagoga izglītību tomēr ieguvuši, liela daļa darba gaitas tā arī neuzsāk. Tas savukārt veido risku atsevišķiem sporta veidiem kļūt ļoti nepieejamiem. Zaļupes vadītajā Limbažu novada sporta skolā tāda situācija jau briest. 

Intervija - Diāna Zaļupe, LSIIDP vadītāja

“Man ir kādi trīs sporta veidi uz iznīkšanas robežas, kur ir treneri-pensionāri palikuši tikai.” 

Kampaņas “Bērnu sporta uzrēķini” ietvaros Latvijas Televīzija aicina vecākus dalīties ar saviem pieredzes stāstiem un ierosinājumiem, rakstot LTV sporta redakcijai aplikācijā “Whatsapp”.