Dzeja tika izdota jau pēc Linarda Tauna pāragrās nāves, krājumu apkopoja tuvs draugs un domubiedrs – Ņujorkas latviešu literātu apvienības “Elles ķēķis” dalībnieks Gunars Saliņš. Dzīves laikā publicēts tikai viens Tauna dzejoļu krājums – “Mūžīgais mākonis” (1958). Viņš ir viens no dažiem Latvijai piederīgajiem dzejniekiem, kurš savos darbos tik daudz pievērsies pilsētas tēmai. 

Bērnību un jaunību Linards Tauns pavadīja Rīgas nomalē  Anniņmuižā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar brāli Tālivaldi devās bēgļu gaitās uz Vāciju, strādāja pie zemniekiem un dažādus gadījuma darbus netālu no Frankfurtes pie Mainas, tad Silēzijā, Gerlicas pilsētā, Memingenē. 1946. gadā sāka publicēties trimdas latviešu presē. 1950. gadā pārcēlās uz Ņujorku, strādāja par burtlici tipogrāfijā un redaktoru “Latvju Žurnāla” redakcijā.