• Svētdiena, 2019. gada 8. decembris
  • Vārda diena: Gunārs, Vladimirs, Gunis
  • Rīgā +1.3°C, D vējš 2.7m/s, 748mm Hg, 86%
LSM Bērnistaba

«Teātris.zip» īpašā izlase: Nacionālā teātra izrāde «Zvejnieka dēls» (1997)

Teātris.zip

Raidījumu cikla «Teātris.zip» īpašajā izlasē piedāvājam Latvijas Nacionālā teātra izrādi «Zvejnieka dēls» (1997).

Izrādes veidotāji

Viļa Lāča «Zvejnieka dēls» Edmunda Freiberga režijā piedzīvoja pirmizrādi uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 1997. gada 3. oktobrī.

Izrādes režisors un dramatizējuma autors – Edmunds Freibergs, scenogrāfs – Gunārs Zemgals, kostīmu māksliniece – Ieva Kundziņa, horeogrāfe – Tamāra Ēķe.

Lomās: Normunds Laizāns (Oskars), Indra Roga (Anita), Daiga Gaismiņa (Zenta), Normunds Bērzs (Roberts), Iveta Brauna (Olga), Anna Putniņa (Lidija), Ints Burāns (vecais Kļava), Rasma Garne (Kļaviene), Aivars Bogdanovičs (Garoza), Uldis Norenbergs (Banders), Ģirts Jakovļevs (Pēteris Meņģelis), Ivars Puga (Alfreds (Fredis)), Juris Rudzītis (Edgars), Rūdolfs Plēpis (Piķieris), Roberts Ceplītis (Osis), Arno Upenieks (Dūnis), Ivars Sietiņš (Teodors), Olģerts Šalkonis (Liepnieks), Zigurds Neimanis (Džims), Vaironis Jakāns (Bundžiņa), Uldis Anže (Rihards Linde), Svetlana Bless (Miltiņu Kate), Elita Jundze (Vilma), Jānis Kaijaks (Kristaps), Helga Dancberga (Pirmā sieva), Inta Tirole (Otrā sieva) u.c.

Kritiķi par izrādi

Aina Adermane: «Uzvedumā spilgtus raksturus veido Normunds Laizāns Oskara lomā, Indra Roga – Anita, Ints Burāns – vecais Kļava, Aivars Bogdanovičs – Garoza. No romāna otrās daļas izrādē ienācis avantūrista tips – Piķieris, ko sulīgi parāda Rūdolfs Plēpis. Ir arī pavisam jauni tēli – divas zvejnieku sievas, kas ne tikai sasaista epizodes, bet iekļaujas arī darbībā, dzīvo līdzi Zvīņu ciema zvejniekiem priekos un bēdās.

Iestudējuma noskaņā ieaužas trīsdesmito gadu līksmās un romantiski smeldzīgās melodijas, kas atskanējušas līdz mūsdienām. Scenogrāfa Gunāra Zemgala vientuļā vētras priede stāsta par jūras vētrās ārdīto zvejas vīru sīkstumu.

Režisors E. Freibergs: «Gatavojoties teātra 80. dzimšanas dienai, atgriežamies pie tiem literārajiem materiāliem, kam savā laikā bijusi būtiska nozīme teātra vēsturē. Sākām ar lugas «Skroderdienas Silmačos» atjaunojumu, sekoja izrādes «Ceplis», «Barons Bundulis», «Zaļā zeme»; tagad – «Zvejnieka dēls». Vēlējāmies uz tā laika problēmām palūkoties ar mūsdienu skatienu. Un izrādās, ka šajos darbos var atklāt daudz ko jaunu, interesantu, tās mūžīgās vērtības, kas arī šodien uzrunā skatītāju.»»

Guna Zeltiņa: «(..) [Iestudējuma] stilistiskais risinājums bija neviendabīgs un pretrunīgs: iestudējums sabirza spilgtāku vai mazāk spilgtu raksturu un ainiņu skicēs, glezniņās, fragmentos – kā tautiskā ziņģē ar vairākām versijām, kur katrs izpildītājs meldiņu velk uz savu pusi. Neattaisnojās režisora iecere kolektīvo vēstījumu uzticēt divām mutīgām, kolorītām zvejnieku sievām Helgas Dancbergas un Intas Tiroles atveidā: darbība galvenokārt ilustrēja viņu stāstītos notikumus. Skatītāji amizējās, bet kritiķu vidū dominēja asi kritiski vērtējumi.

Viengabalainākais tēls bija Normunda Laizāna Oskars, kurš saskaņā ar nevēlēšanos idealizēt nacionālo varoni bija atbrīvots no jebkādas patētikas, romantiskas jūsmas vai uzspēlēta entuziasma. Viņu vadīja lietišķs un racionāls prāts, vēlme izrauties no ikdienišķās pieticības un pašam kļūt par savas dzīves saimnieku, taču aktieris iezīmēja arī cilvēcisko šaubu un pārdomu momentus. Trāpīga, politiķu uzvedības štampus parodējoša forma raksturoja R. Plēpja zvejnieku partijas līdera Piķiera skatuvisko esību.

G. Zemgala pelēkbrūnganos toņos ieturētā scenogrāfija ar minimāli un tradicionāli iezīmētu vidi – zvejnieku būdelēm, laivu un izžautiem tīkliem, Ievas Kundziņas radītās retrokleitas un danči ciema ballītēs, pazīstamajam «Jūra krāc, un vēji pūš» motīvam skanot, ļāva atgriezties romāna jaunībā un atsauca atmiņā populāro filmu. Ne īsti retro stilizācija, ne īsti mūsdienīgs vēstījums: šķita, ka uzvedums ir iestrēdzis pusceļā starp abām šīm iespējām, realizēdamies kā amizanta ekskursija pagātnē, jautru un nopietnu tautas dzīves ainu virkne.»

Raidījumu ciklu atbalsta

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!