• Otrdiena, 2019. gada 20. augusts
  • Vārda diena: Bernhards, Boriss, Rojs
  • Rīgā +18.0°C, DR vējš 0.9m/s, 765mm Hg, 78%
LSM Bērnistaba

Nacionālie dārgumi.100 g kultūras. Vācbaltieši Latvijā

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras

Mūsdienās par īpašo vēstures fenomenu, vācbaltiešiem, varam runāt  pagātnes formā. Vācu pēdas Latvijas vēsturē iesniedzas 12. gadsimtā, kad viņi  Livonijas konfederācijas ietvaros izveidoja savas valstis, asimilējot daļu no līviem, latviešiem un igauņiem.

 Viņu ietekme aprāvās  20.gadsimta pirmajā pusē. 1939. gadā, sākoties Otrajam pasaules karam, Hitlers aicināja etniskos vāciešus pārcelties uz Vācijas okupēto Poliju. Viņš bija atdevis Baltiju Staļinam un līdz okupācijai steidzās izvākt savu rasi. Tolaik Latvijā dzīvoja  62000 vācbaltiešu. Lielākā daļa no viņiem bija spiesti Latviju pamest. Ulmanis šo procesu atbalstīja. Attieksme pret vācbaltiešiem Latvijā  joprojām ir pretrunīga. Mēs esam viņus gan dēmonizējuši, gan idealizējuši. Viens no  stereotipiem ir uzskats par vāciešiem kā latviešu tautas apspiedējiem. Ir radīts mīts par 700 verdzības gadiem.Taču vācbaltiešu atstātais kultūrvēsturiskais mantojums ir nenovērtējams. Kad 19. gadsimtā nogalē Krievijas impērijā sākās rusifikācijas politika, vācbaltieši izvirzīja koncepciju par Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju konsolidēšanu vienā politiskā nācijā. Tieši baltvācieši radīja jēdzienu „baltieši”. Ar vācbaltiešiem saistās latviešu rakstu valodas aizsākumi, literārās valodas veidošanās, Bībeles tulkojumi, pirmās lugas, zemnieku brīvlaišana, hernhūtiešu Brāļu draudžu kustība un Dziesmu svētki.  Arī Rundāles pils, daudzas baznīcas un Rīgas jūgendstila arhitektūra.

Latvijas Nacionālajā teātrī Viestura Kairiša režijā ir tapusi izrāde, kuras pamatā ir Vidzemes muižnieku dzimtas atvases Zigfrīda fon Fēgezaka  romāns „Baltiešu gredzens”. Tajā dzīve Latvijā tiek attēlota no vācbaltiešu skatu punkta.

Kādas ir vācbaltiešu pēdas un saknes Latvijā, kā vērtējama vācbaltiešu loma latviešu nācijas un valsts tapšanā, par to saruna ar režisoru Viesturu Kairišu un mākslas zinātnieku Imantu Lancmani.

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Neatkarības karam – 100

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Latvijas Universitātei – 100!

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras
Anotācija

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Neatkarības karam – 100

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras
Anotācija

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Latvijas Universitātei – 100!

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras

Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras. Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras