• Piektdiena, 2018. gada 17. augusts
  • Vārda diena: Oļegs, Vineta
  • Rīgā 0.0°C, - vējš 0m/s, 765mm Hg, 0%
LSM Bērnistaba

Atslēgas: «1934. gada 15. maija apvērsums»

Atslēgas

Dokumentālā raidījumu cikla Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi 18. sērija LTV1 ēterā – 17. maijā pulksten 21.15. Sērijas tēma: 1934. gada 15. maija apvērsums – par galvenajām apvērsuma figūrām un cilvēkiem, kuri varēja mainīt lietu virzienu. 

1934. gada 15. maija apvērsums. Vēsturisks notikumu pagrieziens, ko vēl šodien vērtē diametrāli pretēji – gan kā sākumu valsts uzplaukumam, gan kā priekšvēstnesi valsts bojāejai. Galvenā apvērsuma atslēgas figūra, protams, bija Kārlis Ulmanis, tā laika Ministru prezidents un vēlāk – pašpasludinātais Valsts prezidents. Īstenojot valsts apvērsumu naktī no 1934. gada 15. uz 16. maiju, jaunais diktators izbeidza demokrātijas pastāvēšanu Latvijā, kaut arī vēl pirms neilga laika bija viens no tās pamatu licējiem.

Taču bija kāds vīrs, kura spēkos būtu bijis pagriezt vēstures atslēgu uz citu pusi. Vīrs, kurš tautai bija zvērējis turēt svētu Latvijas Satversmi un likumus. Taču to nedarīja. Apvērsuma naktī un vēl divus gadus pēc tā Valsts prezidents bija Alberts Kviesis. Lai arī nebija iesaistīts apvērsuma veikšanā, viņš tam nekādi nepretojās, kā arī pēc tā turpināja pildīt prezidenta pienākumus un parakstīt K. Ulmaņa autoratīvā režīma laikā izdotos likumus līdz pat sava amata termiņa beigām 1936. gadā. Nulles prezidents, kā viņu vērtē vēsturnieki. Bet bija vēl ļaunāk par nulli. Atslēgu stāsts – par Kvieša «mugurkaula līkumiem» ne tikai Ulmaņa, bet arī nacistu varas laikā. Šis ir pamācošs stāsts arī mūsdienām.

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!