Kas jāmaina Latvijas sportā? - Tautas sporta finansēšanā trūkst redzējuma
Augusta sākumā Latvijas Sporta federāciju padome apstiprināja konkursa rezultātus finansējuma piešķiršanai sabiedriski nozīmīgu tautas, skolu jaunatnes un augstskolu sporta pasākumu organizēšanai Latvijā. Sporta organizācijām tika sadalīts pusmiljons eiro valsts budžeta līdzekļu, kuri tika piešķirti, lai mazinātu Covid-19 krīzes seku ietekmi uz sporta nozari.
Konkursa rezultāti bija raibu raibie. Saraksta galvgalī par sabiedriski visnozīmīgākajiem atzīti pasākumi, par kuriem lielākā daļa sabiedrības nemaz nav dzirdējusi. Tikai piektajā vietā ierindojies tradīcijām un dalībniekiem bagātais Vienības velobrauciens.
Savukārt Rimi Rīgas maratonam konkursā tika piešķirts 16 000 eiro finansējums, kas kopējā finansējuma tabulā to ierindoja 14. vietā. Publisku sašutumu par konkursa rezultātiem savā viedokļrakstā pauda maratona organizators Aigars Nords.
Intervija - Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona organizators
«Nemēģiniet, lūdzu, federāciju sistēmas atbalsta konkursus mums, tautas sporta organizatoriem, ietirgot kā «sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalsta» konkursus. Rezultāti taču ir publiski. Institucionāliem federāciju projektiem paredzēto valsts līdzfinansējumu nākamreiz sarūpējiet citur.»
Intervija - Rimants Liepiņš, „Stirnu buks” organizators
«Kur paliek tas budžets, kas bija paredzēts tautas sporta organizatoriem, es to tā arī nesapratu, jo tas, protams, tika novirzīts federācijām, kurām ar tautas sportu ir ļoti maz kopīga.»
Lielākā daļa finansējuma saņēmēju bija parasti federāciju organizēti čempionāti, kuru norises nodrošināšanai federācijas izmantojušas iespēju startēt konkursā. Sporta federāciju padomes ieskatā, par sabiedriski nozīmīgu ir uzskatāms pasākums vai sacensību seriāls, kas sezonas laikā pulcē vismaz 500 dalībnieku. Šāds formulējums pavēra durvis teju visām federācijām. Piemēram, Latvijas Biatlona federācija konkursā saņēma 12 000 eiro „Biatlons aizrauj!” sacensību seriālam, par kura norisi informācija atrodama tikai federācijas mājaslapā un „Facebook” kontā.
Intervija - Gundars Upenieks, Biatlona federācijas ģenerālsekretārs
«Jā, protams, šis bija izdzīvošanas jautājums. Viennozīmīgi. Bija iespēja pieteikties un es arī biju komisijā, jo esmu arī Sporta federāciju padomē [valdes loceklis]. Skaidrs, ka nav jau tik vienkārši šīs visas lietas salikt. Ja konkrēti par biatlonu, mums bija iespēja pieteikties, mēs arī startējām. Kā jau redzējāt pieteikumā, tās ir pamatsacensības, kas mums sezonā jau ir, un jaunas radīt nav nepieciešams. »
Intervija - Einars Fogelis, LSFP valdes priekšsēdētājs
«Mums ir kolēģi, kuri seko, pirmkārt, dalībnieku skaitam, kas vienīgais ir precīzi izmērāmais. Tālāk mēs sekojam reakcijai sociālajos medijos. Mūsu līguma nosacījumi paredz šo pasākumu atspoguļošanu mediju vidē – televīzija, video platformas. »
Latvijas Televīzija pārbaudīja, cik plaši atspoguļoti ir jau notikušie pasākumi. Tā, piemēram, par 22 000 eiro saņēmušajām Latvijas jātnieku sporta dienām bez pašvaldību informācijas kanāliem vēstījuši tikai portāli Delfi un zirgam.lv. Savukārt 9000 eiro saņēmušās sacensības „Burāt ir forši!”, tāpat kā vairums citu pasākumu, tā arī neizskanēja tālāk par organizatori un dalībnieku mājas lapām un sociālo tīklu kontiem.
Intervija - Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona organizators
«Valsts atbalstam būtu jāsākas ar 100 tūkstošiem, bet atbalstāmā pasākuma budžets jānosaka, teiksim, vismaz pusmiljona līmenī. Tas, lūk, beidzot, būtu mērogs, kuru varētu sākt dēvēt par sabiedriski nozīmīgu, līdzfinansējums, par kuru tautas sporta organizatoriem jēga iespringt, un sabiedriskā atdeve, par kuru valstij nav kauns.»
Intervija - Einars Fogelis, LSFP valdes priekšsēdētājs
«Vismaz mūsu ekspertu skatījums ir bijis: jā, vairāk uzmanības ir šai jau stabilajai vērtībai, bet šajā pašā laikā mēs dodam iespēju arī jaunienākušiem projektiem sevi parādīt, sevi apliecināt.»
Iespējams, situāciju atrisinātu divlīmeņu sistēma – atsevišķos konkursos sadalīt valsts līdzfinansējumu lielajiem masu pasākumiem un federāciju rīkotajiem čempionātiem. Taču pagaidām skaidra redzējuma, kas ir dēvējams par sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu, Latvijā pietrūkst.
