Kas jāmaina Latvijas sportā? - Ostapenko, Bļugers, Skujiņš… Vai varēs turpināt pārstāvēt Latviju?

Aizvadītajā nedēļā vēstījām par izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ieceri ierobežot tos Latvijas sportistus, kuri turpina startēt vienās sacensībās ar krievu un baltkrievu atlētiem. Pēc ministres teiktā, tādiem sportistiem nedrīkstētu tikt novirzīts valsts finansējums un rasta vieta Latvijas izlasē. Visvairāk šādi ierobežojumi skartu Latvijas hokeja, tenisa un riteņbraukšanas izlases, bet līdz ar Raimonda Kroļļa nonākšanu Itālijas A sērijā – arī Latvijas futbola izlasi.

Intervija - Jānis Sarāns, Konstitucionālo tiesību eksperts

Ja palūkojamies uz kopējo ierobežojumu, tad redzam, ka vēršanās notiek pret sportistiem, kas ir sasnieguši visaugstāko profesionalitātes līmeni. Tieši pret viņiem tiek izvērsts šāds ierobežojums.”

Teorētiski Latvijas futbola izlases sastāvā nevarētu iekļaut arī nevienu Latvijas Virslīgas futbolistu, jo Latvijas līgā spēlē un spēlēs arī šosezon vismaz vien Krievijas un viens Baltkrievijas futbolists, ko UEFA starptautiskie noteikumi pieļauj.

Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Sarāns uzskata, ka sabiedrība no šādiem ierobežojumiem neko neiegūtu un ir labāki veidi kā paust attieksmi. Ja Latvijas amatpersonu mērķis ir paust attieksmi attiecīgajām sporta līgām un organizācijām, tad Sarāns ieteiktu to arī darīt, nosūtot tām oficiālas vēstules. Nevis mēģināt vēstījumu nodot starp rindām – sankcijām pakļaujot Latvijas sportistus, kuri normatīvos aktus nekādā veidā nepārkāpj. 

Intervija - Jānis Sarāns, Konstitucionālo tiesību eksperts

Tās ir organizācijas, kas darbojas demokrātiskās valstīs, tām pašām ir savi noteikumi. Tās aizsargā dažāda veida cilvēku tiesības. Tai skaitā – tiesības uz nodarbinātību. Viņi ņem vērā faktorus, kas saistīti tostarp ar globālo situāciju. Šajā situācijā mēs izejam mazliet ārpus rāmjiem un sākam pieskarties jautājumiem, kas ne tik daudz tiešā veidā skar Krievijas un Baltkrievijas situāciju un šajās valstīs organizētās sacensībās, bet mēs jau pieskaramies ierobežojumiem, kas saistās ar valstīm, kuras ir Rietumu sabiedroto pusē. Tas ir, manuprāt, nedaudz nesamērīgi.” 

Vairāki Latvijas Televīzijas aptaujātie juristi ir vienisprātis – ministres Čakšas piedāvātie un Latvijas Olimpiskās komitejas atbalstītie priekšlikumi nopietni konfliktē ar Latvijas Republikas Satversmi. Tādu pašu pozīciju pauž arī konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Sarāns. Viņš vērš uzmanību uz diviem Satversmes pantiem. 

91. pants paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Savukārt 106. pantā teikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Ja esošie ierobežojumi Sporta likumā, kas vēršas pret strādāšanu Krievijā un Baltkrievijā, Sarāna ieskatā ir samērīgi un saprotami, tad iešana tālāk jau būtu pārspīlēta. 

Izglītības un zinātnes ministrija

Izglītības un zinātnes ministrijā šobrīd nenotiek darbs pie grozījumiem Sporta likumā saistībā ar likuma līmeņa regulējuma izmaiņām attiecībā uz sportistu dalību starptautiskās sporta sacensībās, kurās piedalās arī sportisti no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.”

Taču Latvijas Televīzijai zināms, ka ministrija plāno jaunus nosacījumus iestrādāt līgumos par valsts finansējuma piešķiršanu federācijām. Tajos lasāms punkts, kas turpmāk varētu liegt valsts budžeta līdzekļus novirzīt tiem sportistiem, kuri startē vienās sacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas atlētiem. Kā izņēmums atrunāts starts komercsacensībās. Taču tāda termina “komercsacensības” Sporta likumā pašreiz nav. 

Intervija - Jānis Sarāns, Konstitucionālo tiesību eksperts

Patiesībā, ja palūkojamies uz augstākās raudzes sporta sacensībām, gandrīz lielākā daļa no tām ir savā ziņā komerciālas. Kaut kāds komercialitātes faktors tur parādās. Kur būs šī nosķiršana – kas ir komercsacensības, kas nav komercsacensības – ļoti interesants risinājums. Būs jāvērtē, kā to praksē piemēros un ko tas nozīmēs. Ko šis komercsacensību jēdziens aptvers?”

Latvijas Sporta federāciju padomes vadītājs Einars Fogelis savu viedokli par iespējamiem ierobežojumiem paust atturējās. Zīmīgi, ka arī paši ukraiņi saviem sportistiem tik drastiskus ierobežojumus neplāno. Oficiālā vēstulē to uzsvērusi arī Ukrainas Riteņbraukšanas federācija un aicinājusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Olimpisko komiteju Latvijas profesionālajiem riteņbraucējiem neliegt valsts finansējumu un dalību izlases sastāvā.