Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kā tapa skandalozais lēmums par Ostapenko, Skujiņu un Neilandu

Marta sākumā plašu rezonansi izpelnījās ziņa, ka Latvijas Olimpiskā komiteja ieturējusi ikmēneša pabalstus trim sportistiem – riteņbraucējiem Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kā arī tenisistei Jeļenai Ostapenko. Iemesls bija dalība vienās sacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kuri startē zem neitrāla karoga. Notikums ieguva ievērību arī ārpus Latvijas robežām. 

Par iemeslu valsts finansējuma neizmaksāšanai kļuva 15. februārī parakstītais līgums starp Latvijas Olimpisko komiteju un Izglītības un zinātnes ministriju par valsts finansējuma saņemšanu. Tajā bija iekļauts punkts, kas liedz valsts budžeta līdzekļus saņemt tiem sportistiem, kuri piedalās vienās sacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Tenisā un riteņbraukšanā šo valstu pārstāvji startē zem neitrāla karoga. 

Intervija - Raitis Keselis, LOK Juridiskā dienesta vadītājs

Līdz 15. februārim Latvijas Olimpiskā komiteja, Olimpiskā vienība, Olimpiešu sociālais fonds bija vispār bez valsts budžeta līdzekļiem. Vienīgais veids, kā tos iegūt, bija parakstīt šo līgumu. Protams, ka tur nebija iespēja diskusijai, kas tālāk varētu izvērsties vēl pāris nedēļās. To mēs atrisinājām, tā teikt, darba kārtībā.” 

Izglītības un zinātnes ministrija atzīst, ka līgumu parakstījusi vien 15. februārī. Tomēr to saskaņošanai esot nosūtījusi jau 7. februārī. Nekādu iebildumu no Olimpiskās komitejas puses neesot bijuši, tā parakstītu līgumu atpakaļ nosūtījusi 9. februārī. 

Saknes visai šai sāgai meklējamas 1. februāra LOK izpildkomitejas sēdē. Tajā tika apstiprināts paziņojuma teksts, kurā bija lasāmas arī šādas rindas: 

Latvijas Olimpiskās komitejas 1. februāra paziņojums

LOK uzskata par nepieļaujamu Latvijas izlases sastāvā un individuāli piedalīties tādās starptautiskās sporta sacensībās, kas no dalības nav atstādinājušas Krievijas un Baltkrievijas sportistus, tai skaitā olimpiskās kvalifikācijas sacensībās.”

Sākotnēji plānotajā paziņojumā nekas nebija minēts par individuālu dalību, bet pēc Latvijas Basketbola savienības prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājuma, teksts ar šādu nosacījumu tomēr papildināts. To apliecina publiski izlasāmais sēdes protokola projekts. Neviens no klātesošajiem, tai skaitā Olimpiskās komitejas vadības pārstāvji Žoržs Tikmers un Kārlis Lejnieks, kā arī Izglītības ministrijas pārstāvis Edgars Severs, šādai idejai neiebilda. 

Intervija - Raitis Keselis, LOK Juridiskā dienesta vadītājs

Neviens no LOK izpildkomitejas locekļiem, akceptējot šādu paziņojumu, negatavojās no sportistiem prasīt pilnīgu un absolūtu bezierunu atteikšanos piedalīties sacensībās. Arī tai skaitā šādās sacensībās, ko saucam par komercmačiem, kuros piedalās neitrālā statusā esošie Krievijas un Baltkrievijas sportisti. Taču sagaida, ka sportisti darīs visu, kas ir viņu saprātīgos spēkos, un sapratīs šo pozīciju un to atbalstīs.”

Tās pašas dienas vakarā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” stingru pozīciju pauda arī Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, atbildot uz jautājumu, vai tādā gadījumā valsts finansējums pienākas Jeļenai Ostapenko. 

Intervija - Anda Čakša, Izglītības un zinātnes ministre (JV)

Tā ir duāla situācija. Manuprāt, ja sportists izvēlas tādu lietu, tad pēc tam vairs nevar saņemt publisko finansējumu jeb valsts garantēto finansējumu. Jautājums, vai var atrasties izlasē. 

Jums ir tāds jautājums šobrīd?

Manā skatījumā nevar.”

Dienu vēlāk jautājumā par Ostapenko dalību turnīrā Austrālijā pozīciju pauda arī LOK prezidents Žoržs Tikmers.

Intervija - Žoržs Tikmers, LOK prezidents

Video: “Aizmugure” 02.02.2023.

Protams, ja es būtu tenisists – es esmu airētājs – es šādā turnīrā nepiedalītos un šādas spēles neveiktu.” 

Latvijas Televīzijai zināms, ka šāda atbilde sadusmojusi vairāku federāciju vadītājus, jo kā sportists Tikmers savu olimpisko godalgu izcīnīja olimpiskajās spēlēs Maskavā. Olimpiādē, kuru boikotēja 65 valstis, pārstāvot režīmu, kas bija okupējis Latviju un arī 80. gadu sākumā turpināja darba nometnēs ieslodzīt latviešu disidentus. 

Olimpiskās komitejas pārstāvis Raitis Keselis skaidro, ka ar savu paziņojumu LOK vēlējušies pateikt, ka nav pieļaujama Latvijas sportistu dalība vienās sacensībās ar tiem sportistiem, kuri startē zem Krievijas un Baltkrievijas karoga, nevis zem neitrāliem karogiem. Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss oponē, ka tas tā nevienā brīdī nav ticis izskaidrots. 10. februārī abiem LOK valdes locekļiem, Tikmeram un Lejniekam, tika nosūtīts oficiāls uzaicinājums uz 21. februāra Riteņbraukšanas federācijas padomes sēdi. Abiem, jo viņu publiskie skaidrojumi nav bijuši līdz galam saprotami, norāda Toms Markss. LOK vadība šo ielūgumu noraidīja. 

15. martā līgumā starp Izglītības ministriju un Latvijas Olimpisko komiteju tika veikti grozījumi, un visi sportisti saņēma ieturētos pabalstus. Riteņbraucējs Toms Skujiņš savā publikācijā portālā “Delfi” norādīja, ka sagaida no amatpersonām atvainošanos par nodarīto kaitējumu reputācijai. Sižeta tapšanas laikā viņš Latvijas Televīzijai apliecināja, ka nevienu personīgu atvainošanos joprojām nav saņēmis. Jāatzīmē, ka Olimpiskā komiteja sportistiem, nevienu individuāli neizdalot, atvainojās 15. marta “Panorāmas” sižetā.