• Ceturtdiena, 2021. gada 21. janvāris
  • Vārda diena: Agne, Agnese, Agnija
  • Rīgā viegls lietus, -4 °C, D/DA vējš, 4,12m/s
LSM Bērnistaba

Atslēgas: «Kā tauta vēlēja Satversmes tēvus?»

Atslēgas

Dokumentālā raidījumu cikla Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi 14. sērija LTV1 ēterā – 19. aprīlī pulksten 21.15. Sērijas tēma: Latvijas pirmā parlamenta – Satversmes sapulces – vēlēšanas. Kādas makšķeres politiķi lika lietā toreiz, lai «nozvejotu» nepieredzējušo vēlētāju balsis? 

Vēlēšanas notika vien pāris mēnešus pēc Brīvības cīņu beigām – 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Satversmes sapulces sanākšanas dienu – 1. maiju – mēs šodien svinam kā valsts svētkus un tās locekļus cildeni dēvējam par Satversmes tēviem (kaut starp 152 deputātiem bija arī sešas «mātes»). Toties vēlēšanu kampaņa diez ko cildena nebija. Tikko brīvību izcīnījušās valsts jaunizceptie politiķi varas cīņās bija ne mazāk kareivīgi kā karā un jau toreiz lietoja paņēmienus, ko par politikas slikto toni saucam joprojām.

Populāri dižgari kā sarakstu lokomotīves, fiktīvas satelītpartijas, partiju dibināšana īsi pirms vēlēšanām, mediju pakļaušana, administratīvo resursu savtīga izmantošana, kā arī konkurentu nesaudzīga ķengāšana – tādos apmēros, par ko šodien varētu sarīkot simtiem tiesas prāvu. Diemžēl nesenais karš un politiskā nestabilitāte toreiz ļāva uzliesmot vēl vienam cīņas ierocim – terorismam un slepkavībām

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Atslēgas

Atslēgas
Anotācija

Atslēgas: «Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO»

Atslēgas

Atslēgas: „Padomju Latvijas industriālais milzis RAF”

Atslēgas