Režisors Alvis Hermanis, kurš vienmēr ir spējis ne tikai novērtēt aktieru spilgto individualitāti, bet izcelt arī personību, Aurēliju iekļāva savā trupā un ne jau sarkano matu dēļ. Ņina Zarečņaja Čehova «Kaijā» ir katras aktrises sapnis, bet bija arī citas krāšņas skatuves būtnes, kam vajadzēja Aurēlijas daili un pat sirsnīgo lietuviešu akcentu.  Taču aktrise pazīst arī profesionālas krīzes brīžus, kad liekas, ka tu esi tikai marionete režisora rokās un darbs nesagādā radošu pacēlumu. Katrs to savā dzīvē risina citādi.. Aurēlija pameta skatuvi un ekrānu, lai meklētu pareizo vērtību skalu savā dzīvē. Šobrīd viņas ceturtajam mazulim ir divi gadi, Aurēlija ir sākusi gleznot, iespējams, sava lielā dēla Mikus ietekmē, un viņu mājās svin Lieldienas, kurām vajag sagatavot arī dvēseli. Pāgajušajā gadā viņa ir nospēlējusi visnegaidītāko un pārsteidzošāko ekrāna lomu savā dzīvē Latvijas Televīzijas filmā «Māja pie ezera».