• Otrdiena, 2019. gada 15. oktobris
  • Vārda diena: Hedviga, Helvijs, Eda
  • Rīgā +9.6°C, ZR vējš 0m/s, 762mm Hg, 84%
LSM Bērnistaba

«Vēstures skolotājs. Neatkarības karš» 2. sērija

Vēstures skolotājs

Aicinām visus Latvijas Televīzijas skatītājus doties otrā raidījuma «Vēstures skolotājs» ekspedīcijā.

16. aprīlī vācbaltu muižnieki Liepājā sarīkoja puču, iecēla par valsts vadītāju Andrievu Niedru un Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdību uzdzina uz kuģa «SARATOV». Taču viņi vēl nenojauta, kādi pārsteigumi viņus gaida Vidzemē.

Jāņa Baloža latviešu vienības un vācieši atbrīvoja Latvijas teritoriju no lieliniekiem līdz Jūrmalai, bet 22. maijā Rīgā ģenerāļa Rīdigera fon der Golca spēki nodevīgi iesoļoja vieni. Vidzemē aktīvas cīņas pret lieliniekiem  veica februārī un martā saformētā Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā, kura bija iekļauta Igaunijas armijas sastāvā. Bet vācieši pēc Rīgas ieņemšanas neturpināja ceļu pakaļ sarkanajiem uz Latgali, bet devās uz Vidzemi un jūnija sākumā pie Cēsīm uzbruka  igauņiem un 2.Cēsu kājnieku pulka vienībām no Ziemeļlatvijas brigādes, jo viņi nepakļāvās Andrieva Niedras valdībai. Vidzemnieki biji gatavi cīņai un dibināja jaunas vienības. Tā radās arī Cēsu pulka skolnieku rota. 10.jūnijā ar sabiedroto palīdzību tika panākts pamiers. Golcs ar Niedras valdības palīdzību – vispirms gribēja nepieļaut brīvas Latvijas un Igaunijas pastāvēšanu un tikai tad turpināt dzīt sarkanos atpakaļ uz Krieviju. Pamieru lauza un 19. jūnijā sākās Cēsu kaujas.

Neatkarības kara Cēsu kauju nozīmi devās pētīt 2 komandas - Liepājas Raiņa 6. vidusskolas un Rīgas Kultūru vidusskolas audzēkņi, vēstures skolotāja Edgara Bērziņa vadībā. Skolnieku rotā varonīgi cīnījās pavisam jauni puikas. Zemessargu vadībā nolēmām dot jauniešiem veikt uzdevumus, kurus būtu jāprot, darbojoties jaunsardzē. Jauniešiem bija pašiem jānodibina telefonsakari un jānodod ziņa, jāizveido guļošais ierakums un jāuzceļ naktsmītne - teltene. Kā komandām izdevās?

23. jūnijā, dienā pirms Jāņu vakara  – noguruši, bet laimīgi latviešu un igauņu karavīri ienāca Cēsīs! Šie vīri bija paveikuši neiespējamo! Ja mēs neuzvarētu Cēsu kaujās, droši vien nebūtu arī brīvas Latvijas.  Bet vācieši pēc nedēļas jau bija padzīti līdz Juglai, vēl tie centās aizstāvēties Juglas kaujās, bet beigu beigās 3.jūlijā parakstīja Strazdumuižas pamiera līgumu. 26. jūnijā savu darbību izbeidza ANDRIEVA NIEDRAS valdība un vācieši – padzīti līdz Kurzemei.

 

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Anotācija

«Vēstures skolotājs. Neatkarības karš». 6. sērija

Vēstures skolotājs

«Vēstures skolotājs. Neatkarības karš» 3. sērija

Vēstures skolotājs