To, ka dzīve būs jāsaista ar kādu no radošajām profesijām, aktrisei un tērpu māksliniecei Madarai Botmanei bijis skaidrs jau kopš bērnības – viņa apmeklējusi un absolvējusi visas Kandavā pieejamās mākslu skolas. Jau piecu gadu vecumā mamma zīmēt kāro bērnu aizvedusi uz mākslas skolu, vēlāk Madara devusies vecākajai māsai līdzi uz mūzikas skolu, un tad jau arī uz deju skolu!... 

Tādēļ nav jābrīnās, ka rezultāts ir tieši tāds – Madara jau desmit gadus ir ne vien Nacionālā teātra aktrise, kura lieliski dzied un izcili dejo, bet pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas – arī modes un skatuves tērpu māksliniece. Kalpošanu divām mūzām viņa uztver gluži pašsaprotami.

Madaras lomu sarakstā, kas nospēlētas gan Nacionālajā, gan Ģertrūdes ielas teātrī, kā arī Dirty Deal Teatro, ir tik atšķirīgi tēli kā Kristīne “Purva bridējā”, Vaira Vīķe-Freiberga izrādē “Visi mani prezidenti”, Anda izrādē “Pūt, vējiņi!” vai Irīna “Trīs māsās”. Jau 2010. gadā Madara nominēta “Spēlmaņu nakts” balvai kā Gada jaunā skatuves māksliniece, bet balvu ieguvusi citā ampluā – kā tērpu māksliniece izrādei “Alise Brīnumzemē” 2020. gadā. Bijušas nozīmīgas lomas arī kino un seriālos, arī skatītāju iecienītajā seriālā “Projekts: šķiršanās”, kurā atveidojusi kaimiņienes Jogitas tēlu.

Savukārt izcilās vokālās spējas Madara apliecinājusi ne vien uz teātra skatuves, jo īpaši muzikālās izrādēs un koncertos, bet arī sadarbojoties uz dziedot kopā ar Maestro Raimondu Paulu. Madara uzstājusies gan duetā ar kursabiedru Juri Jopi, gan individuāli, lieliski iejūtoties savulaik leģendārajās dziesmās un to kādreizējo izpildītāju – Aijas Kukules vai Noras Bumbieres tēlos, vienlaikus saglabājot savu dziesmas vēstījumu.

Pāri plūstošo radošo enerģiju Madara liek lietā arī pandēmijas apstākļos, gan iesaistoties Nacionālā teātra virtuālajās platformās radītajās izrādēs, gan radot pati savas.

Ar novembra jubilāri, kā allaž, raidījumā sarunāsies Andrejs Volmārs.