Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vai sportošana iekštelpās būtu medicīniski droša?

Sporta treneru iniciatīva atgriezt bērnu sportu iekštelpās – vismaz individuālo treniņu formātā – pagaidām nav guvusi nekādu atsaucību varas gaiteņos. Jau vairākus mēnešus bērni sporto ārā. Treneru viedokļi par šādu praksi dalās: daži saredz ne mazums ieguvumu. Kā, piemēram, bērni norūdās gan fiziski, gan psiholoģiski, ir iespēja piestrādāt uz lietām, kuras citkārt tiktu atstātas novārtā. Piemēram, daudzi sporta veidi savos ikdienas treniņos iekļāvuši distanču slēpošanu. Taču mīnusu šādai sportošanas praksei rādās vairāk.

Volejbola treneris Māris Vensbergs norāda, ka būtiska problēma ir nokļūšana mājās, jo vecāki ar automašīnām pēc treniņa sagaidot vien kādus trīs četrus viņa audzēkņus. Pārējie sasvīduši kāpj sabiedriskajā transportā, mēro ceļu ar kājām vai, labākajā gadījumā, mājās dodas skriešus.

Intervija - Māris Vensbergs, Volejbola treneris

«Mēs saskārāmies ar to problēmu, ka šim skolas stadionam vispār nav āra ģērbtuves. Un vēl viena milzīga problēma, ar ko saskārāmies: kā mums paskaidroja stadiona direktors, novembrī beidzās līgums ar sauso āra tualeti, un mums pat nav nebija audzēkņiem, kur aiziet nokārtoties, jo iekštelpas nevari izmantot, ir tikai stadions, nav ne ģērbtuvju, ne tualetes. Tā kā treniņu grupa ir daudzmaz no šī rajona, tad puišus, kuri dzīvo tālāk, es aizvedu nokārtoties uz savām mājām.»

Volejbola treneris uzskata, ka būtu iespējams īstenot treniņus arī iekštelpās, kontrolējot cilvēku plūsmu ģērbtuvēs un veicot dezinfekcijas pasākumus. Viņaprāt, zināmas pašnoteikšanās tiesības būtu jāatvēl sporta skolām, kas labāk par jebkuru citu pārzina savas infrastruktūras specifiku un iespējas sekot izstrādātām vadlīnijām.

Intervija - Māris Vensbergs, Volejbola treneris

«Ņemot vērā toreizējos ierobežojumus 25 kvadrātmetri uz vienu personu, šeit varētu trenēties 20 cilvēki. Bet, tā kā bija ierobežojums 1:1 – treneris un audzēknis, tad es uzskatu, ka basketbolā šeit brīvi varēja izvērsties 8 audzēkņi, bet volejbolā arī šobrīd, veidojot plūsmas, varētu trenēties seši audzēkņi. Katrā galā pie sienas divi, ievērojot vairāk nekā divus metrus – aptuveni 5-6 metru atstarpi. Divi audzēkņi vienā galā, divi otrā un divi vidū pie tīkla. Domāju, seši – tas būtu optimāli. Varētu ļoti labi strādāt ar viņiem. Ik pa brīdim pieiet, uzraudzīt, dot norādījumus, koriģēt tehniku. Aizvadīt ļoti efektīvu treniņu.»

Sporta ārste Sandra Rozenštoka gan ir pārliecināta, ka masveida treniņu atsākšana radītu pārāk lielus epidemioloģiskos riskus. Savukārt daudzu treneru priekšlikums atļaut sportu iekštelpās, neizmantojot ģērbtuves, radītu pārāk lielus riskus bērnu imunitātei. Lai arī individuālo treniņu atsākšana iekštelpās, viņasprāt, būtu apsverama ideja, risks slēpjas apstāklī, ka ne visi treneri varētu precīzi ievērot noteikumus.

Intervija - Sandra Rozenštoka, Sporta ārste

«Vismaz mana pieredze attiecībā uz treniņu režīmu plānošanu: iedod trenerim mazo pirkstiņu, viņš paņems visu roku. Es to domāju tādā izpratnē, ka, piemēram, rehabilitācijas periodā potītes sastiepuma gadījumā jaunietim vajadzētu strādāt ar 30% slodzi. Pēc tam skaties, ka viņš jau trešajā treniņā skrien un lec, ko viņam vēl nevajadzētu darīt. Es to domāju: tā vēlme darboties ir tik liela, ka beigās tas rada riskus. Es domāju, ka prevencija ir tāda, lai nenodarītu ļaunu, tāpēc arī tie ierobežojumi ir mazliet pārspīlēti.»

Sporta ārste novērojusi, ka gan profesionāli atlēti, gan bērni un jaunieši pārbaudēs spēj uzrādīt labākajā gadījumā no 70% līdz 75% no savas optimālās sportiskās formas. Tomēr ar atgriešanos iekštelpās viņa ieteiktu paciesties vēl vismaz mēnesi.

Intervija - Sandra Rozenštoka, Sporta ārste

«Pagaidām mums tā infekcija vēl ir nekontrolēta. Tas rada riskus. Piemēram, es zinu, ka arī manas sporta skolas vadība pēkšņi negribētu būt Latvijā slavens perēklis. Tāpēc tādā vadības un ārstu līmenī mēs sliecamies vēl to atlikt.»

Volejbola treneris Māris Vensbergs uzskata, ka pandēmija kopumā ir ļoti pateicīgs laiks, lai visā valstī palielinātu sportojošo bērnu skaitu. Laikā, kad ir tik limitētas iespējas pavadīt brīvo laiku ārpus mājām, labvēlīgāks regulējums sportam piesaistītu arī daudz tādu, kuri savas sporta gaitas pirms pandēmijas nemaz nebija uzsākuši. Zināmus iedīgļus šādai tendencei var novērot jau šobrīd. Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vienprātības par ierobežojumiem bērnu sportā šobrīd vairs nav arī valdošajā koalīcijā.