Ivars Ādamsons nekad abzināti nav vēlējies būt bagāts. Bet viņš ir. Mīlestībā pret savu zemi un cilvēkiem viņš ir uzcēlis saimniecību, kuras apmēri ir skatam netverami. Uz starta līnijas deviņdesmitajos viņam bija tikai aizaudzis ābeļdārzs. Smiltenes pusē viņu zin – godā un arī apskauž. Par darba spējām, vērienu un vienkāršibu – būt latvietim savā zemē.