• Otrdiena, 2021. gada 3. augusts
  • Vārda diena: Augusts
  • Rīgā mākoņains, +18 °C, Z vējš, 4m/s
LSM Bērnistaba

1:1 Gundars Rēders: Jānis Baumanis un Vilnis Skuja

1:1

Latvijā būtu jāaizliedz lūšu medības. Ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu un tagad par to jālemj Saeimai. Bet viedokļi dalās par un pret. Latvijas mednieku savienības vadītājs Jānis Baumanis un dabas eksperts Vilnis Skuja viens pret vienu.

Komentāri (3)

Niks01120244
Personāžs, kurš ir bijis spiests aiziet no VMD Medību daļas vadītāja amata par vairāk nekā 400 viltotu mednieku apliecību izdošanas - Jānis Baumanis - vispār ne pie viena diskusiju galda normālā Eiropas valstī sēdēt nevarētu. Un nav nekāds brīnums, Baumanis raidījumā, kā ierasts, blefoja. Sarkdams blefoja. Nekāds labākais lūšu stācoklis 100 gadu laikā Latvijā nav! Tā ir ne ar ko nepierādīta dzīvnieku galināšanas fanātu apmaksāta pasaciņa. Atklāti meli. Un šie meli ir balstīti uz fiktīviem datiem Eiropas Komisijai. Par to jāatbild atbildīgajām valsts iestādēm - gan VMD, gan ZM, gan DAP.
No Valsts kontroles revīzijas ziņojuma:
"Kā secinājām revīzijā, 2019.gada Latvijas ziņojumā Eiropas Komisijai lielo plēsēju sugu aizsardzības stāvoklis novērtēts kā labvēlīgs, tajā pašā laikā, ņemot vērā ziņojuma piebildē norādīto eksperta novērtēto populācijas vērtējumu, lielo plēsēju sugas aizsardzības statuss nebūtu vērtējams kā labvēlīgs...
31.lpp
!Lai arī iepriekšējos gadus, darba grupās un sākotnējās intervijās revidentiem Valsts meža dienests datu atšķirību pamatoja ar dažādu novērtēšanas metožu piemērošanu, revīzijas laikā dienests sniedza skaidrojumu109, ka dati faktiski neatšķiras, bet atšķiras periods uz kuru dati norādīti – Valsts meža dienesta dati ir pēc medību sezonas 1.aprīlī (kad, kā norāda Valsts meža dienests, ir vislielākais dzīvnieku skaits (ar visiem mazuļiem)), savukārt ekspertu norādītais skaits uz periodu pirms medību sezonas. [109 Valsts meža dienesta 2019.gada 15.oktobra e-pasta vēstule.]
Revidentu vērtējumā šāds apsvērums ir apšaubāms vairāku iemeslu dēļ:

 Valsts meža dienesta sniegtais viedoklis balstās uz revīzijā iesniegto aprēķinu, ka pēc medību sezonas beigām piedzimst 580–860 lūšu mazuļi, tādējādi dienests uzskata, ka pēc medībām ekspertu vērtējumā populācija ir 980–1460 apmērā, kas atbilst Valsts meža dienesta datiem. Saskaņā ar nozares speciālistu viedokli, ņemot vērā sugas bioloģiju, lūšu mazuļi dzimst aprīļa beigās, maija sākumā, tādējādi 1.aprīlī nevar būt vislielākais dzīvnieku skaits;

 norāde par atšķirīgiem populācijas datiem ietverta jau Eiropas Komisijas 2007.gada apkopojumā par dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem, taču nav sniegts skaidrs iepriekš minēto datu atšķirību iemesls. Turklāt, ja dati neatšķiras, nav izprotams, kāpēc Latvijas ziņojumā jāliek atruna par populācijas vērtējumu ekspertu vērtējumā.
(..)
Valsts meža dienesta novērtētie populācijas dati kritiski vērtējami, salīdzinot tos ar zinātniskā institūta “Silava” speciālā monitoringa datiem ilgstošā laika periodā. Ņemot vērā, ka Valsts meža dienesta dati ir apkopoti uz stāvokli pēc medību sezonas beigām, revīzijā salīdzinājām dienesta datus un speciālā monitoringa datus pēc medību sezonas. Saskaņā ar speciālā monitoringa datiem pēc 2003./2004.gada110 medību sezonas lūšu populācija bija 174 īpatņi, pēc 2017./2018.gada111 medību sezonas – 190 īpatņi. Tādējādi, pieņemot, ka zinātniskā institūta dati norāda populācijas minimālo vērtību, zinātniskā institūta dati uzrāda minimālā skaita palielinājumu par 16 īpatņiem (pirms medību sezonas skaits palielinājies par 118 īpatņiem), salīdzinot ar situāciju gandrīz 15 gadus atpakaļ. Turpretī, kā liecina Valsts meža dienesta dati par šo pašu periodu, lūšu populācija ir pieaugusi par vairāk nekā 800 īpatņiem(112)
(..)
Vienlaikus, attiecībā pret eksperta novērtēto vidējo dzīvnieku skaitu populācija vērtējumu, populācija ir zem “mērķa populācijas”, tādējādi saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras vadlīnijās117 noteikto algoritmu, kopējais aizsardzības statuss būtu vērtējams kā nepietiekoši labvēlīgs. Minētais attiecināmas arī uz vilku populāciju. Šādu secinājumu var izdarīt ikviens, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas vai Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā publicēto Latvijas 2019.gada ziņojumu Eiropas Komisijai. [117 Informācija Eiropas Vides aģentūras mājaslapā: http://cdr.eionet.europa.eu/help/habitats_art 17, “Favourable Reference Values”, https://circabc.europa.eu/sd/a/d3721f6a-a790- 4789-92d0-]
(..)
Jānorāda, ka Eiropas Komisija konsultē dalībvalstis par tās interpretācijām un ieteicamo praksi atbilstības nodrošināšanai, pārbauda, vai īstenošanas pasākumi ir pilnīgi un atbilst direktīvas mērķiem.
(,..)
saskaņā ar revīzijā sniegto informāciju Eiropas Komisija, ņemot vērā pēdējos gados Eiropas Savienības Tiesas spriedumos nostiprināto judikatūru, pārskata savas 2007.gada vadlīnijas, tajā skaitā 2018.gadā dalībvalstīm izsūtīja vadlīniju grozījumu projektu, kurā rosināja dzēst Latvijas sugas aizsardzības plāna piemēru.
[127 Guidance document on the strict protection of animal species of Community interest under the Habitats Directive 92/43/EEC, III 2.2.sadaļa, https://ec.europa.eu/environment/nature/conse rvation/species/guidance/pdf/guidance_en.pdf]

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija komentāros nepiekrita Latvijas piemēra dzēšanai, kā arī norādīja, ka Latvijas pieeja ir devusi gaidītos rezultātus.
[128 Vides un reģionālās attīstības ministrijas 2018.gada 28.novembra e-pasta vēstule.]
 nepiekrītot plānotajiem stingrākiem Dzīvotņu direktīvas interpretācijas ierobežojumiem un ierosinātajiem grozījumiem vadlīniju dokumentā, Latvija pievienojās Dānijas, Igaunijas, Francijas un Itālijas ministru kopīgajai deklarācijai par vilku pārvaldību, kas tika iesniegta Eiropas Padomes Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2019.gada 14.oktobra sanāksmē. Vēršam uzmanību, ka vilku suga Dānijā, Francijā un Itālijā iekļautas Dzīvotņu direktīvas IV.pielikumā, kamēr Latvijā V pielikumā(129).
[129 Large Carnivore Management Plans of Protection: Best Practices in EU Member States, 2018., http://www.europarc.org/wp-content/uploads/20 18/03/Large-Carnivores-management-plans-best-p ractice.pdf].
(130)
Jautājums izskatīts Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdē. ]
Latvijas nostāju pauda un pārstāvēja Zemkopības ministrija, nesaskaņojot šo viedokli ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju kā atbildīgo iestādi par īpaši aizsargājamo sugu apsaimniekošanu valstī (Ministru kabineta sēdē(130)tika skatīts informatīvais ziņojums par Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 2019.gada 14.-15.oktobra sanāksmē, taču jautājums par pievienošanos citu valstu deklarācijai ziņojumā nebija iekļauts (!!) "

Tātad, Valsts kontroles revīzijas ziņojums atklāj, ka Eiropas Komisija savās 2018.gadā vadlīnijās dalībvalstīm ir rosinājusi dzēst Latvijas sugas aizsardzības plānu kā pozitīvo piemēru, par kuru, kā apmāts nemitīgi publiski melo Baumanis.
Vērtējiet paši šī dzīvnieku slaktēšanas lobija priekšstāvi . Lasiet paši neatkarīgas valsts audita iestādes revīzijas ziņojumu un salīdziniet pārbaudītus faktus ar to, ko absolūtā patvaļā visos iespējamos formātos melš Baumanis.
Zootehnikums
LR Dzīvnieku aizsardzības likumā ir teikts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku". Līdz ar to vēlreiz jautājums, uz ko Baumaņa kungs sarunā, manuprāt, neatbildēja - kāpēc šaut lūšus?

Jo tāda ir latviešu tradīcija?
Medību tūristi nes peļņu?
Būs vairāk stirnas, ko medīt?
Jo "viņu ir pietiekami daudz, lai varētu turpināt šaut"?

Tie taču nav pamatoti, nopietni iemesli, lai turpinātu nogalinātu dzīvniekus 21. gadsimtā!
Niks01120244
Atkārtošos:
Ļoti augstu mēs visi dabas draugi vērtējam dabas aizsardzības ekspertu, zoologu Vilni Skuju, viņa profesionālismu un tajā pašā laikā atvērtību un neblefošanu. Vilnis jau 2017.gadā lūšu sugas aizsardzības plāna apspriedes laikā pateica šos sakrālos vārdus, ka mēs visa Latvijas sabiedrība to novērtētu, ja mēs lūšus Latvijā nemedītu. Paldies arī Vilnim par to, ka viņš nemet kažoku uz otru pusi un dažādās auditorijās nelaipo, atšķirībā no DAP ierēdnes Strodes, kas vienai auditorijai saka vienu, citai ko citu. Vilnis konsekventi un atklāti pasaka par sugu aizsardzību atbildīgajām institūcijām nepatīkamo patiesību. Runājot par visā Eiropas Savienībā aizsargājamas Dzīvotņu direktīvas IV.pielikuma sugas nelikumīgo izšaušanu Latvijā, Vilnis Skuja pavisam nesen arī minēja"..lūsis faktiski nav iekļaujams medījamo dzīvnieku sarakstā, kā tas izdarīts Latvijā." ('jauns.lv', 26.febr.)
Ņemot vērā jaunāko 2019.gada Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Somijas vilku lietā Lieta C-674/17 - Tapiola Case (Somijas vilki tāpat kā mūsu lūši ir IV.pielikuma suga), - kas ir saistošs visām ES dalībvalstīm, un kurā pateikts, kā jāinterpretē Dzīvotņu direktīva , tad pavisam droši varam apgalvot, ka Latvijai draud pārkāpuma procedūra lūšu lietā. Latvija ir ilgstoši pārkāpusi Dzīvotņu direktīvu.
1) Latvija līdz šim nav savā tiesību sistēmā transponējusi Dzīvotņu direktīvas 16.pantu (1.punktu);
2) Valsts kontrole ir konstatējusi, ka Latvija ir iesniegusi uz neatbilstošas ZM metodikas pamata manipulējamus (lasi: safabricētus) VMD datus Latvijas Ziņojumā Eiropas Komisijai (Article 17) par sugu stāvokli. Šie dati, pretēji Eiropas Komisijas prasībām, nav zinātniskie dati.
3) Ozoliņa (Silavas) izstrādātajā Sugu aizsardzības plānā ir teikts, ka "VMD, izpildot Medību likuma 20.panta 2.daļas prasības un izmantojot šī likuma 20.panta 3.daļā norādīto metodiku, NEVAR veikt lūšu populācijas stāvokļa novērtēšanu un šo vērtējumu atbilstoši izmantot lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanai, kamēr Zemkopības ministrijas apstiprinātā kārtība "Medījamo dzīvnieku opulāciju stāvokļa novērtēšanas un pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanas metodika", ...kas izdota saskaņā ar Medību likuma 20.panta trešo daļu, TRŪSKT PRINCIPU, pēc kādiem NOTEIKT LIMITU LŪŠU MEDĪŠANAI" (Lūšu sugas aizsardzības plāns, Silava, 2017).
Tātad visu laiku populācijas apjoms un nomedīšanas limits lūšiem ticis noteikts vispār bez jebkādiem izstrādātiem principiem un bez zinātniski izstrādātas metodikas. Un to ir atļāvies datīt Valsts meža dienests. Visus viarāk nekā 20 gadus ir šauti lūši brutāli pārkāpjot Direktīvu, katru gadu 150, vienā medību sezonā pat 170 , kā pēc konveijera, bez metodikas, bez lielākā nomedīšanas apjoma noteikšanas principiem.
Tāda - burtiski tik kliedzoša - ir ES aizsargājamu sugu aizsardzība un kopumā dabas aizsardzības sistēma Latvijā!

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Anotācija

1:1 Gundars Rēders: Imants Lancmanis

1:1

1:1 Gundars Rēders: Gatis Eglītis

1:1
Anotācija

1:1 Gundars Rēders: Gatis Eglītis

1:1

1:1 Gundars Rēders: Egils Levits 2

1:1