Province. Paši sev Līdumnieki

Paši sev Līdumnieki Igora Zabiļevska dzimtā puse ir Līdumnieki, pavisam neliels Latgales miests pašā Krievijas pierobežā. Par daudzām lietām tur varētu tikai nopūsties un teikt, ka “reiz bija”. Muiža, Puškina vārdā nosaukta kolhoza kantoris un kultūras nams, bērnudārzs, pagastmāja un pat veikals. Visi divarpus simti iedzīvotāju, protams, varētu sēdēt un gaidīt, ka labāku dzīvi kāds atnesīs no gandrīz 300 kilometru attālās Rīgas, vai cerēt uz jauno novadu reformu. Pats Igors ir nonācis pie sūnciemzēniskas atziņas, ka laime ir “tepat, zem šīm kupenām un mēslu gubām”, tāpēc sauca kopā vietējos, lai dibinātu biedrību, kas dzīvi Līdumniekos turētu kā savu rūpi. Dažos gados biedrība jau var lepoties ar sakoptu apkārtni, atjaunotu izdemolēto kultūras centru, savu muzeju, amatnieku darbnīcu, digitālajām stellēm (kā paši apgalvo – vienīgajām tādām visā Baltijā) un ko tik vēl ne. Līdumnieku iedzīvotāju biedrība roku rokā ar novada domi ir atjaunojusi vēl kādu senu vietējo tradīciju – Bērtuļa dienu. Tad visi no malu malām sabrauc uz kapu svētkiem, ir gadatirgus, koncerts un zaļumballe.