Vienīgais atbalsta mehānisms, kādu valsts piedāvā sportojošo bērnu vecākiem, ir attaisnotie izdevumi ienākumu deklarācijā. To slieksnis ir 600 eiro gadā. Sporta apguve jeb interešu izglītība ir tikai viens no vairākiem attaisnoto izdevumu objektiem. 

Intervija - Tenisista mamma

“Attiecībā pret valsti un deklarāciju es varētu teikt, ka, ja es iesniedzu visus čekus, ko es arī mūsu tenisa skolā varu dabūt, būtībā valsts var atmaksāt viena mēneša daļējas izmaksas, kuras es ieguldu savā bērnā.” 

Jaunā tenisista mamma stāsta, ka ar sportu viņu ģimenē nodarbojas divi bērni, no kuriem viens spēlē tenisu. Dēlam ir labi panākumi un liela degsme, tāpēc vecāki nespējot viņam pateikt nē.

Intervija - Tenisista mamma

“Tajā brīdī, kad es mēneša beigās to visu sarēķinu, es, man šķiet, katru reizi noelšos un saku: kāpēc mēs to darām? Mums ģimenē aug vēl divi bērni. Rodas sajūta: kāda velna pēc mēs to darām?! Mēs būtībā visu laiku tā dēļ elpojam.” 

Ar Latvijas Televīziju ir sazinājušies vairāki vecāki, kuru bērni izraudzījušies relatīvi dārgus sporta veidus: ne tikai tenisu, bet arī hokeju, daiļslidošanu un citus. Bieži vien par dalību šajos sporta veidos treneri iekasē dažādus papildus maksājumus skaidrā naudā. Pārsvarā vecāki neapšauba treneru kvalitāti, tāpēc atlaides sagaida nevis no viņiem bet gan valsts – reizi gadā aizpildot ienākumu deklarāciju. Taču tāda sistēma var strādāt tikai tad, ja visi izdevumi tiek uzrādīti. “Sorainen” nodokļu eksperts Jānis Taukačs kā aizgūstamu piemēru šādu papildus maksājumu legalizēšanai atradis Zviedrijā.

Intervija - Jānis Taukačs, Nodokļu eksperts

“Zviedrijā ir tāda norēķinu kārtība, ka, ja es, piemēram, vēlos samaksāt par auklītes pakalpojumiem, tad es samaksāju auklītei nolīgto maksu, neieturot vai nesamaksājot viņai nodokļu daļu. Un nodokļu daļu viņai samaksā valsts. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā auklīte saņem savu apmaksu, bet no diviem dažādiem avotiem.” 

Kā vēl vienu atbalsta mehānismu sporta veicināšanai Taukačs min samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi gan sporta pasākumu organizatoriem, gan sporta pakalpojumu sniedzējiem. Latvijā tā ir augstāka nekā virknē citu Eiropas valstu. Taču likmes samazināšana automātiski nenozīmē lētākus pakalpojumus, ja uzņēmējs nav gatavs samazināt cenas.

PVN likmes sporta pasākumiem un sporta pakalpojumiem

  • Luksemburga 3%
  • Kipra 5%
  • Rumānija 5%
  • Beļģija 6%
  • Zviedrija 6%
  • Polija 8%
  • Latvija 21%

Intervija - Jānis Taukačs, Nodokļu eksperts

“Problēma ar šo te sistēmu ir tāda, ka vismaz tagad PVN teorētiķi saka, ka liela daļa no samazinātā PVN nenonāk līdz patērētājam, bet iestrēgst mazumtirdzniecības tīklā.” 

Pie jauna atbalsta modeļa sportojošo bērnu vecākiem šobrīd strādā Krievijā. Piedāvājums ir aptuveni 580 eiro gadā noteikt kā attaisnoto izdevumu slieksni un īpaši izdalīt no pārējiem izdevumiem.