• Svētdiena, 2019. gada 17. novembris
  • Vārda diena: Uga, Hugo, Uģis
  • Rīgā +8.5°C, D vējš 1.8m/s, 766mm Hg, 83%
LSM Bērnistaba

Atslēgas: „Latvijas valsts simtgades svinības. Ko tieši mēs svinam?”

Atslēgas

Atslēgas stāsta par Latvijas valsts simts gadu vēstures nozīmīgākajiem notikumiem. Valsts apaļā dzimšanas diena, bez šaubām, arī ir šāds notikums. Taču, atšķirībā no citiem, ko varam novērtēt ar laika distanci, šim mums nekādas atpakaļskata distances nav. Simtgades svētkos vēl stāvam ar abām kājām un sirdi iekšā. Galu galā, arī pašas Atslēgas ir daļa no šiem svētkiem – oficiāls simtgades projekts.

Tāpēc šodienas klātesamības efektu izmantosim, lai mēģinātu noķert to sajūtu, kā top vēsture, un kā mēs, Latvijas tauta, to uztveram. Atslēgas izcels dažus svinību notikumus, kas tautā raisījuši īpaši saasinātu reakciju, un mēģinās tajos starp ķildām un protestiem saskatīt lielo simtgades svinību devīzi «Es esmu Latvija». Devīzi, kas rotājusi gan Dziesmusvētkus, gan rokas zāģi, gan Latgales kongresu, gan biezpiena sieriņu. Jo, patiesi, mēs taču visi un katrs atsevišķi esam Latvija.

Komentāri (6)

Elina Lice
Raidījums provokatīvs, liek domāt. Tas ir labi. Taču izskatās visai rosolīgi. Jo nevajadzētu jaukt kvalitātes jautājumus kopā ar paaudžu izpratnēm un stereotipiem. Kā tas ir attiecībā uz koncertu "Mīlestības vārdā", kur par izpildītājas izpausmēm uzjautrinājās pat Rīgas centrāltirgus pārdevējas ( pati savām acīm redzēju). Nekvalitatīvs ir nekvalitatīvs un te ir runa par skatītāja vispārējās gaumes līmeņa pazemināšanu. Kas man nešķiet veselīgi. Attiecībā uz to cilvēki iebilst. Jo, galu galā, tā tiešām ir nodokļu maksātāju nauda un nav pat svarīgi, cik liela tā ir. Runa ir par kvalitāti. Un, kādā sakarā tādi uzbraucieni Mārtiņam Braunam? Te nu man šķiet, ka raidījuma vadītājs izturas nekorekti. Un vai asprātīgais uzraksts pie tualetes durvīm būtu jāmin kopā ar domātāju Juri Rubeni? Atvainojiet. Raidījuma noslēgumā teiktie vārdi lieliski.
Kaspars Bernans
Kā var šo video nošeirot facebook?
Inga Enkuzena
Es saprotu drusku savādāk. Vispirms katram iedzīvotajam tā kafija jānopelna. Tad viņš var pirkt kafiju, bet jānopērk ir vairāk nekā 2 kafijas, lai valstī ienāktu 3,...Eur nodoklī, jo pasākumu finansējumam taču naudu ņem no (kuriem?) nodokļiem. Cik kafijas vienam iedzīvotājam jānopērk gadā, lai iemaksātu nodoklī minēto summu? Un šaubos, vai kafija un katrs pasākums katram iedzīvotājam (bērni arī aprēķinā tiek ieskaitīti?) ir prioritāte un pa kabatai...
Diana Timpare
ko es tikko noskatījos...? vai gaudas un salīdzinājumu, ka ne jau mēs esam tie lielie rausēji, ka pirms mums ir bijuši un vēl būs lielāki rausēji ar zemāku kvalitāti...????? kauns, Ķibild, salātus esi atsācis mazgāt????
Iveta Balode
Jā, ko gan Jūs noskatījāties?! Jūs, skatoties raidījumu, patiesībā vērāties spogulī. Tātad - KO Jūs tajā redzējāt? Jums būtu jāatbild pašai.

Par empātijas trūkumu sabiedrībā liecina tas, ko Jūs spējāt pamanīt šajā ļoti labi nostrādātajā raidījumā, kurā precīzi raksturotas šī brīža Rietumu pasaules un diemžēl arī Latvijas (esam taču Eiropā :)) būtiskākais kavēklis attīstības ceļā (gan uz priekšu, gan uz augšu) - nedomāšana, nespēja ieraudzīt atšķirīgo, nevis sazīmēt to pūlī un nolamāt par uzdrīkstēšanos būt citādam kopā ar anonīmo "interneta ekspertu" pūli, kas, Aika Karapetjana domu pārfrāzējot, patiesi ar savu nedomājoša dzīvnieka trulo spēku un vēlmi pēc varas, lai arī iluzoras varas pār līdzbļaujošo viedokļiem, iedveš patiesas šausmas. Empātija (spēja iejusties otra ādā, saskatīt viņā cilvēku, spēja izprast (ne vienmēr attaisnot) un līdzi just, varbūt spēja vispār just...) cilvēkā ir atkarīga gan no viņa iztēles, radošuma, gan pieredzes (ne vienmēr savas) un jau minētās spējas domāt un just. Tas ir tas, ko veicina šis raidījums. Aiz tā titriem ir dzīvi cilvēki, kuriem arī sāp šīs Jūsu lamas (tāpat kā tiem, kuriem, cerams, ziedojat Ziemassvētkos vai kuru attēlus pavairojat tīmeklī). Kā Jūs to nepamanījāt?! Tieši tas sāp man kā parastai lauku skolotājai - ar vienu augstāko izglītību (kam vairāk nav un nebūs ne laika, ne naudas, drīz jau arī - spēka), ar tikai diviem bērniem un vienu vīru, ar savām problēmām un bēdām ģimenē. Man patiesi sāp, ka mans kā skolotājas darbs ir bijis pilnīgi veltīgs, ja Jūs un tik biedējoši daudzi aiz Jums nespēj sev apkārt redzēt neko vairāk par "salātiem". Savā paštaisnībā Jūs nepamanījāt Mārtiņa Ķibilda jau otro patiesi gudro un latviešus izglītojošo raidījumu sēriju. Es viņu ļoti cienu, jo viņš domā. Par Jums man sāp sirds, jo zinu, ka neesat ne ļauna, ne dumja. Taču kāpēc nespējat redzēt vairāk? Negribat? Par salātiem... Pirmkārt, ne jau M. Ķibilds tos "mazgāja", ja tie vispār tika "mazgāti" un ļaunu joku neizspēlēja karstais laiks un kāds neapmierināts darbinieks, jo "Maximas" attieksme pret mūsu ļaudīm un valsti tiešām tai godu nedara (vai mēs paši vienmēr darām?). Salātus "mazgāja" kāds nedomājošais pie letes, kāds, kurš varbūt ik vakaru piebļauj internetu ar lamām un saucieniem pēc taisnības. Un pats? Nekad un ne pie kā nav vainīgs? Ja 12. klases skolēni sāktu skolas ēdnīcā cits citu apmētāt ar maizi, neviens no mums - ne es, ne Jūs - viņus neslavētu, bet vārdos aizsūtītu labākajā gadījumā atpakaļ uz bērnudārzu, lai neteiktu, ka... pie direktora :). Bērnudārza (ne)domāšanas līmenis. Tad kāpēc šeit mētāties ar salātiem un justies kā varonei?! Svarīgi nav domāt vienādi, bet vispār domāt... "Svarīgi nav mīlēt vienādi, bet vispār mīlēt..." Noskatieties raidījumu vēlreiz - Jūs spējat saskatīt vairāk!
Raimonds Cinis
Tiešām svinĀm? Nu, tad jau - lai jums veicĀs!

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Atslēgas

Atslēgas
Anotācija

Atslēgas: «Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO»

Atslēgas

Atslēgas: „Padomju Latvijas industriālais milzis RAF”

Atslēgas