Gatis bez meža nevar. Tas ir viņa iztikas avots un viņa būtība. Viņš ir zāģeris. Vairāk kā 20 gadus Vidzemes mežos ir gāzts, tīrīts un kopts. Dārdošā un spalgā zāģa skaņa sakārto Gata domas, viņš ierauga un sadzird mežu labāk kā citi – kā upē plunčājas bebrs, kā staltbriedis mielojas ar viņa tīrītajiem kārklu krūmiem un kā ugunskurā sprakšķ alkšņa zari ziemas spalgumā.