• Pirmdiena, 2019. gada 18. novembris
  • Vārda diena: Doloresa, Aleksandrs, Brīve
  • Rīgā +8.1°C, ZA vējš 1.3m/s, 765mm Hg, 86%
LSM Bērnistaba

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Ārstu attieksme»

Aizliegtais paņēmiens

Paviršība, augstprātība, neiejūtība. Vēža pacienti un viņu tuvinieki atklāj, ka ārstu attieksme nereti sāp vairāk kā pati slimība. Sistēmas vai cilvēcības problēma? 

Diagnoze - vēzis.  Operācija «Ārstu attieksme» pirmdien 19.30 LTV1.

Komentāri (5)

Antoņina Driķe
Gribu teikt vislabākos vārdus dakteriem ,māsiņām Stradiņu slimnīcas onkoloģijas un ambulatorās nodaļās. Manai mammai bija saskare gada garumā izmeklēšanas un ķīmijterapijas ārstēšanā.Gribu atzīmēt dakteri Maksimenko ,kura veicot piektdienā operāciju nākamajā dienā savā brīvdienā atbrauca un pārsēja brūces.Ļoti atsaucīga bija māsiņa Dace koordinatore Rita , ar jebkuru jautājumu vai pierakstu uz izmeklējumiem varēja vērsties un tika palīdzēts. Ķimijterapeite Geriņa-Bērziņa ļoti iejūtīga,tika piemeklēta speciāli terapija ,jo mammai ir vēl daudz veselības problēmu. Mums tas bija grūts gads ,jo ar diagnozi vēzis saskāramies pirmoreiz.Pateicoties dakteriem un medmāsiņām u māsu palīgiem mēs pārvarejām savas smagās likstas.
Cienīsim medicīnas darbiniekus , jo viņi ir tie ,kas stāv mūsu veselības sardzē un palīdzēs grūtā brīdī ,būsim iecietīgi viņi ir tikai cilvēki ,kuriem ir darba pilnas rokas ,ģimenes un viņi arī mēdz slimot.Nespļaujiet vecā akā ka nesanāk dzert.
Inita Jurjāne
Labdien!
Vēlos izteikties par rindām, kurās jāgaida pie ārsta uz pieņemšanu. Gribas bilst, ka rinda un gaidīšana ir arī uz parasto ambulatoro apmeklējumu pie onkologa un jebkur cita ārsta Stradiņos. Tēva apmeklējumam rēķinamies ar 3h sākot no reģistratūras. Vizīte ir zibenīga, paši iepriekš sagatavojam jautājumus, eju līdzi, jo pats tēvs tiešām vēl pēc 2 gadiem nav tādā stāvoklī, lai dzirdētu, kur nu vēl atceretos ārsta teikto, jo informācijas un norādījumu ir daudz!
Rakstu, jo raidījumā netika skarta tāda onkoloģijas pacientiem specifiska un ļoti būtiska lieta kā viņu nereti ārkārtīgi sliktā pašsajūta, kas gaidīšanu rindā, nepiemērotās telpās, bez pieejamām pietiekamām labierīcībām, padara šo ārsta apmeklējumu un gaidīšanu tik grūtu. Ir zināms, ka gan straru terapija, gan pēcoperācijas periods, vēl jo vairāk ķīmijterapija nav bez blaknēm. Slikta dūša, caureja, nespēks, reiboņi ir tikai dažas no tām. Varu tikai iedomāties, cik grūti ir sēdēt slimnīcas gaitenī, saņemt ķīmijterapiju, pēc kuras nāk lieli vājumi, nelabums, bet vēl tajā pašā dienā jātiek atpakaļ uz Madonu vai Ventspili ar sabiedrisko transportu. Brīnos, kā šie cilvēki droši nonāk mājās un kāda tā ir cīņa dienu no dienas ar sadzīviskiem apstākļiem, nerunājot par to, ka jāuzveic arī pati slimība! Ķīmijterapiju " uz ķeblīša" gaitenī visas dienas garumā novēroju Stadiņos, 18.nodaļā. Liela gaidīšana ir arī dzīvajā rindā uz staru terapiju katru dienu un terapija turpinās vismaz 30 dienas katru dienu! Ja pacients nav no Rīgas, var stāties rindā uz vietu stacionārā, bet darbinieku trūkuma dēļ, īpaši vasarā, tā ir ļoti gara, terapija nevar gaidīt un cilvēki braukā no Bauskas, visas Pierīgas. Ja viņiem kļūs slikti uz ielas vai transportā pēc terapijas, vai mūsu sabiedrība sniegs palīdzīgu roku un nenovērsīsies kā no kārtējā reibumā esošā, neadekvātā? Šaubos. Sāpīgi...
Ārti un māsas dara, ko var, visi skrien, liekiem jautājumiem nav vietas, jāmeklē, jālasa pašam, jārunā ar līdzcilvēkiem, tieši tā ieguvām lielāko daļu informācijas, bet te ir problēma ar to, ka katram pacientam lieta nedaudz cita, katram kaut kas savs un unviversālu norāžu nav. Viss tādā aptuvenības miglā tīts.
Staru terapijas laikā tēvam, kuram šobrīd 81 gads un nav vairs tā veiklība un apķērība, kas jaunībā, tika ikreiz pārmests viņa lēnums: "Vai tad ātrāk nevar, cilvēki rindā gaida?!" tad, kad viņš pie labākās gribas ātrāk nevarēja uzkāpt uz terapijas galda starošanai, noģērbties un saģērbties jauno māsu gribētajā ātrumā. Par to viņš ikreiz satraucās visvairāk, vai atkal nesabļaus, vai gadīsies labs garastāvoklis, vai nebūs netaktisku aizrādījumu...
Nerunājot nemaz par to, ka aparāts terapijas laikā vismaz 5 dienas nestrādāja, kas, protams, automātiski pagarināja gan terapiju, gan rindu visiem gaidītājiem. Arī terapija ir jāsagaida rindā, jo aparāts viens, pacienti no visas Latvijas. Steadiņos septembrī tika atvests otrs aparāts staru terapijai, cerams, uzstādīšana, pārbaudes u.tt.ritēs iespējami raiti, lai cilvēkiem mazāk ciešanu.
Jo vecāks cilvēks nonāk sistēmā, jo grūtāk visu aptrvert, saprast, jo arī man tas bebija viegli, katru dienu uzzinājām kaut ko jaunu, kas mums it kā jau bija jāzin. Saprotu, ka ārstam tiešām grūti stāstīt 10 reizes dienā vienu un to pašu, turklāt katru dienu, tāpēc ļoti noderētu palīgpersonāls, kuram jautāt. Stradiņos ļoti augstu vērtējams tas, ka pieejams psihologs un dietologs, kurš apmeklē stacionāra pacientus, jo staru terapijas laikā ir uztura ierobežojumi, noteikti preperāti, kuri jālieto, lai izvairītos no spēcīgām blaknēm, tam visam ir iespaids uz pašsajūtu, veseļošanos. Informācija Onkoloģijas mājas lapā ir izprintējama no viņu sarakstīta bukleta, ap 30 lapām tieši mūsu gadījumam...
Pēc tā izlasīšabas tēvs nesaprata, vai vispār drīkst ēst, un ko...Labi, ka mums bija, kam jautāt.
Stradiņu Onkoloģijas nodaļā bijām jaunas, zinošas dakteres Hasneres uzraudzībā, pateicamies par rūpēm.
Ambulatori mūs konsultē un ārstēšanu piemēro onkologs O.Jakušenoks. Tāpēc mums ir tā laimējies, bet visā procesā tik ļoti sāp sirds par līdzcilvēku ciešanām! Un neko nevar līdzēt! Tādas sāpes cilvēku acīs un TĀDS pārcilvēcisks spēks!Nepadošanās!Es apbrīnoju, jo pati salūztu pie pirmā niknā pārmetuma...tik daudz spēka man nebūtu...
Kaut nepareiza būtu prognoze par katru 15.pretimnākošo ar onkoloģisku diagnozi-tā būs elle zemes virsū, kurai neesam gatavi...
Sargiet sevi un esiet līdzās saviem tuvajiem un mīļajiem!
LaceZane
Zane Lāce
Pievienojos, te rakstītajiem labajiem vārdiempar dakteri Evu Vecvagari. Šajā pavasarī gāju līdz savai mamai uz katru ķimijterapijas kursu- jā, bija jāgaida ik reizi, bet pacientu plūdums allaž bija liels un viss med. personāls šajā nodaļā nepārtaukti bez apstājas darīja savu darbu, la visi saņemtu savu terapiju. Redzēju papīru kalnus dakteres kabinetā, kurus paralēli pacientu ārstēšanai viņa pildīja un ne reizes nedzirdēju paaugstinātu vai aizvainojošu toni uz kādu pacientu. Mēs gaidījām palīdzību ,saņēmām to ( stunda šurp vai turp šādā nodaļā vairs nespēlē to lielāko lomu) un redzējām, kā pārslogoti mediķi to sniedz.
Janīna Beča
Sirds sāp , klausoties pārmetumus dakteres Evas Vecvagares adresē. Pie dakteres ārstējos jau vairāk kā 11 gadus un vienmēr esmu saņēmusi ļoti cilvēcīgu, iejūtīgu, laipnu un profesionālu attieksmi. Nekad neesmu dzirdējusi , ka daktere kaut par pustoni paaugstinātu balsi, vienmēr laicīgi nosūta uz izmeklējumiem un izskaidro pielietoto zāļu iedarbību. Un viņa nav tāda vienīgā. Pēc Larisas kundzes vārdiem, viņas aizgājušais dzīvesbiedrs jutās pārāks par citiem un tad varbūt jāpadomā cik viegli strādāt ar šādiem pacientiem medicīnas personālam.
Par rindām. Ja no rīta 9 ķīmijterapijas dienas stacionārā ir pāri 50 pacientu un nāk tikai klāt, tad gaidīšana ir neizbēgama. Tādu kā mūs skaits arvien pieaug, bet mediķi paliek tie paši. Padomāsim par to.
Liga Keisa-Kirse
Tas ir Jūsu masu mēdiju viedoklis par tēmu!

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Vēzis un pateicības» 3

Aizliegtais paņēmiens
Anotācija

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Vēzis un pateicības»

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Vēzis un ģenētika» 2

Aizliegtais paņēmiens
Anotācija

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Vēzis un ģenētika» 1

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Ārstu attieksme» 12

Aizliegtais paņēmiens