„No cilvēkiem visinteresantākās ir sievietes. Skaistas. Sarežģītas.” Tā grafiķis un tēlnieks Aivars Vilipsons jeb Vilipsōns reiz atbildēja uz jautājumu, kādēļ savos darbos viņš tik daudz uzmanības velta tieši sievietēm. Tomēr Vilipsōna grafikās, skulptūrās, dzejā un zīmējumos atdzīvojas arī citi tēli, piemēram, dzejnieks Aleksandrs Čaks.

Vilipsōna māksla ir daudzpusīga, rokraksts atpazīstams. Starp viņa veikumiem ir arī Krodera balvas statuete, piemineklis padomju genocīda upuriem Šķirotavas stacijā, Kārļa Padega piemiņas cilnis Elizabetes ielā un dzejnieka Pētera Brūvera kapa plāksne Ulbrokas Meža kapos. Vilipsōna darbi ir gan mākslas pazinēju, gan kolekcionāru novērtēti.

Publiskajā telpā mākslinieks Vilipsōns par sevi ir radījis diezgan noturīgu priekšstatu. Bezrūpīgs ampelmanis. Viņa klātbūtne garantē situācijām un sarunas tēmai pieskaņotas anekdotes, komiskus stāstus iz dzīves, smieklīgas replikas. Viņš nekad nav slēpis, ka ar vērienu baudījis mākslas pasaules bohēmu. Tomēr, ielūkojoties vērīgāk, var nojaust, ka aiz mutes brūķētāja slēpjas romantisks vienpatis. Cilvēks Vilipsōns starp sevi un pasauli ir nolicis aizslietni. Un aiz tā viņš ir ne tikai mākslinieks, bet arī tētis, dzīvesbiedrs un draugs.