Kāds norauš asaru, redzot piepildāmies sapni brīdī, kad par tautas saziedotiem līdzekļiem un entuziasmu  „Latgales Māra” atgūst reiz zaudēto spēku un pārliecību par savu valsti.

Piemineklim ir daudzslāņaina vēsture, kurā netrūkst varaskāre, naids, propoganda, bet uzvar nepadošanās, ideālisms un kopīgas vēlmes, kas vainagojas piepildītā rezultātā.

Monumenta idejas autors ir tēlnieks Leons Tomašickis, tomēr to īsteno Kārlis Jansons, kura viens no nozīmīgākiem tēlniecības darbiem ir Valsts prezidenta Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapos. Pēc pirmās „Latgales Māras” demontāžas un pazudināšanas, ko veic valsts neatkarības ideju apkorotāji, atkārtotu „Latgales Māras” atlējumu ģipsī izveido Kārļa Jansona dēls, tēlnieks Andrejs Jansons, lai vēlāk bronzas lietuvē Igaunijā, tas pārtaptu piemineklī un tiktu novietots Rēzeknē,  vietā, kuru tagad apmeklē daudzu pasaules valstu vēstnieki.

Videostāsta dalībnieki:

Rēzeknes augstskolas docents, latgaliešu rokmūziķis Ingars Gusāns, gleznotājs, bijušais Rēzeknes pilsētas valdes priekšsēdētāja vietnieks Osvalds Zvejsalnieks, Latgales Kultūrvēstures muzeja direktore Anastasija Strauta, latgaliete, bijusī Latvijas Televīzijas žurnāliste Anta Rugāte, tēlnieks Matiass Jansons, vēsturnieks Kaspars Strods, vēstures doktors Jānis Šiliņš, bijušais Rēzeknes pilsētas Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Keišs, Rēzeknes Vissvētākās Dievmātes piedzimšanas pareizticīgo baznīcas Tēvs Mihails.