Cytaidi latviskais piedāvā: Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība

““Cytaidi latviskais” piedāvā: Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība”. Francis Kemps (1876- 1952) Raidījumu cikls “Trešā zvaigzne. Sākotne. Personības” noslēdzas ar stāstu par Franci Kempu – leģendāru, pretrunīgu personību. Viņa dzimšanas vieta ir zināma vien aptuveni (Sprūževas apkaimē, netālu no Rēzeknes upes). Būdams maziņš, palicis bārenis; viņu izaudzina audžuvecāki no Pītera Miglinīka dzimtas. Sarežģītā bērnība norūda viņa raksturu, motivē veltīt dzīvi tautas izglītošanai, saimnieciskajai izaugsmei un politisko tiesību iegūšanai. Mācās Sanktpēterburgas katoļu garīgajā seminārā, bet par priesteri nekļūst – apgūst inženiera profesiju, dienē armijā, apprecas. Viņa sieva ir dzejniece Konstance Daugule, turpat līdzās vienmēr ir arī bērnu auklīte Marija – Franča Kempa, ģimenes dzīve ir kaislību un sāpju pilna, kalpojot par avotu tenkām. 20. gs. pašā sākumā Kemps ieviesa apzīmējumus “Latgale, latgalietis”. Ja nebūtu bijis Kempa, 1917. gada 26. un 27. aprīlī Trasuna organizēto kongresu, iespējams, nemaz nesauktu par Latgales kongresu. Pēc cariskās Krievijas sabrukuma tika izsludināta politiskā brīvība, sākās arī manifestāciju un sapulču laiks. Administratīvās teritorijas, tautas un šķiras sprieda par savu nākotni, tolaik (1917. gada februāris–oktobris) – demokrātiskas Krievijas sastāvā. Trasuna laikā Latgale uz noteiktiem noteikumiem apvienojās ar pārējo Latviju un veidoja vienu autonomu teritoriju; Kempa laikā savukārt Latgale kļuva par autonomu teritoriju un uz līguma pamata apvienojās ar pārējo, autonomo Latviju. Tā īsi var raksturot šo divu līderu tā brīža stratēģijas. Uzvarēja un baltiešu atbalstu izpelnījās Trasuna plāns, Kempu nosauca par separātistu. Kempa mūža izskaņa ir traģiska – viņu 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju, tur viņš nomira un tika apglabāts. 1991. gadā viņa pīšļi tika pārvesti uz dzimteni un apbedīti Zvirgzdenes kapos. Pēdējos 20 gados Kemps ir kļuvis par zīmolu, tēlu – ir izdots viņam veltīts romāns, mūzikas albums, u.c. Vēsturiska persona kļūst par tēlu – vai tā ir mūsdienu pasaules nenovēršamā tendence? Raidījumā tiksimies ar grāmatas par Franci Kempu autoriem Sandru Ūdri un Ivaru Magazeini, meklējot viņa ģimenei pietuvinātus cilvēkus, paviesosimies pie tulkotājas Silvijas Brices, ieklausīsimies, kāpēc tik aizrautīgi mūsu varoņa dzīvi ir pētījis latgaliešu mūziķis Arnis Slobožaņins. Kā ierasti, dokumentus un faktus meklēsim Latvijas muzejos un arhīvos. Raidījumu vada latgaliešu rakstnieks Valentīns Lukaševičs.