Kas jāmaina Latvijas sportā? - Latvijas sportisti pāriet pie konkurentiem. Vai par to jāuztraucas?
Pēdējā laikā vairākas nozīmīgas Latvijas sporta personības pārcēlušās uz citu valstu izlasēm jeb pārgājušas konkurentu nometnē.
Savulaik izcilā svarcēlāja Rebeka Ibrahima karjeru noslēdza īsi pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm, tā arī neizpildot galveno pienākumu – startu olimpiskajās spēlēs. Viņa ieprecējās Katarā un beidza karjeru. Taču pavisam nesen paziņoja par atgriešanos sportā – jau zem Kataras karoga. Latviju turpmāk nepārstāvēs arī skeletoniste Dārta Zunte, kura karjeru turpinās kā Igaunijas pārstāve. Taisnā ceļā pie konkurentiem devušies arī tādi bijušie sportisti kā Martins Dukurs un Juris Šics, kuri savas trenera gaitas uzsāks attiecīgi Lielbritānijas un Itālijas izlasēs. Viņu abu zināšanās valsts nepilnu 20 gadu laikā investējusi krietnos miljonos mērāmus līdzekļus.
Līdzīgi gadījumi Latvijas sportu piemeklē regulāri. Tas raisa jautājumu: vai sportistiem, kuru iemaņas un zināšanas gadu gadiem kaldinājušas ievērojamas investīcijas no valsts budžeta, nebūtu uz noteiktu laika posmu jāpiemēro konkurences ierobežojumi? Darba tirgū līdzīga prakse ir pietiekami izplatīta. To atrunā līguma slēgšanas brīdī, lai darba devējs pasargātu savas intereses un izvairītos no tā, lai zināšanas un pieredze jau nākamajā dienā neaizplūst pie konkurentiem. Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija šo jautājumu komentēt nevēlējās, jo tiešā veidā līgumus ar sportistiem neslēdz. Savukārt Latvijas Olimpiskā komiteja nesaskata vajadzību pēc konkurenci ierobežojošiem nosacījumiem.
Intervija - Raitis Keselis,, LOK juridiskā dienesta vadītājs
“Sportā esi vai nu Latvijas pārstāvis, vai Latvijas konkurentu pārstāvis. Nav trešā varianta, ko izvēlēties. Tas, ko spēj darīt un visu dzīvi karjeras ietvaros esi darījis, ir sports. Esi sporta speciālists. Ja gadījumā neesi padomājis par savu duālo karjeru un jau sporta nodarbju laikā izstrādājis karjeras plānu B.”
Neesot plānots arī iestrādāt līgumsodus gadījumā, ja sportists vēl karjeras laikā izlemj pārstāvēt citu valsti. Keselis norāda, ka strādāts tiekot pie tā, lai uzlabotu sportistu sociālās garantijas. Gadiem ilgi Latvijas Olimpiskās vienības atlēti un viņu treneri ir saņēmuši nevis algas, bet pabalstus. Šāda kārtība tika iedibināta pirms vairāk nekā desmit gadiem, reaģējot uz globālo ekonomisko krīzi. Latvijas Olimpiskā komiteja esošo un bijušo sportistu aizplūšanā uz citām valstīm saskata arī vairākus plusus. Pirmkārt, speciālisti bagātina savu pieredzi, kuru, iespējams, kādudien atnesīs atpakaļ uz Latviju. Otrkārt, viens no mērķiem ir attīstīt sportu visā pasaulē, nevis tikai Latvijā.
Intervija - Raitis Keselis,, LOK juridiskā dienesta vadītājs
“Atceramies, ka olimpiskās vērtības cita starpā ir draudzība, cieņa, izcilība. Mēs cīnāmies par izcilību sportā vispār.”
Latvijas Republikas Darba likumā ir atrunāti nosacījumi konkurences ierobežojumiem. To termiņš nedrīkst pārsniegt 2 gadus, turklāt visu šo laiku ir jāturpina maksāt bijušajam darbiniekam atbilstoša atlīdzība par konkurences ierobežojumu ievērošanu.
Valsts budžeta investīciju atdeve sporta nozarē līdz šim nav pienācīgi mērīta. Līdz ar to arī nav izstrādāta politika, kas racionalizētu sportā ieguldīto līdzekļu pielietojumu nozares kopējā attīstībā.
To, ka stingrības trūkst, uzskatāmi parādīja bijušās tāllēcējas Inetas Radevičas precedents. Pēc pieķeršanas dopinga lietošanā viņa tā arī valstij neatmaksāja piešķirto naudas balvu 30 000 eiro apmērā par izciliem sasniegumiem Londonas olimpiskajās spēlēs. Pirms nepilna gada Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ar mediju starpniecību aicināja Radeviču naudu atgriezt labprātīgi, atzīstot, ka juridiska regulējuma Latvijā nav.
LOK juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis norāda, ka tagad līgumos ar sportistiem ir atrunāta iztērēto līdzekļu piedzīšana, ja sportists apzināti pārkāpis antidopinga noteikumus. Praksē gan vērojamas atkāpes, jo var dažādi interpretēt to, vai noteikumi pārkāpti apzināti. Svaigākais piemērs ir biatlonista Andreja Rastorgujeva diskvalifikācija. Olimpiskās vienības finansējums Rastorgujevam tika apturēts jau izmeklēšanas laikā, bet iztērētais atpakaļ prasīts netika.
Intervija - Raitis Keselis,, LOK juridiskā dienesta vadītājs
“Ja mēs nonākam absolūti kritiskā situācijā, kurā gūstam pārliecību, ka sportists ir vainojams šādas situācijas radīšanā, un tas ir radījis būtiskus zaudējumus Latvijas sportam, tad šāda situācija pastāv. Protams, ka nevienam nav vēlmes kādu sportistu, kurš jau tāpat ir absolūti neapskaužamā situācijā, padarīt arī par finansiāli bankrotējušu.”
Vairākas 14. Saeimā ievēlētās partijas uzsvērušas, ka sporta finansēšanas modeļa maiņa būs starp darāmajiem darbiem. Vai starp izmaiņām tiks iestrādāti arī stingrāki nosacījumi valsts finansējuma saņemšanai, tas primāri būs atkarīgs no politiķu izvēlētā skatpunkta. Proti, vai tas būs vairāk saimniecisks, vai, kā līdz šim, drīzāk filozofisks.
