Kas jāmaina Latvijas sportā? - Pasākumu organizatori neizpratnē par finansēšanas sistēmu
Sporta pasākumu organizatori neizpratnē par valsts finansējuma apguves sistēmu
Lielu sporta pasākumu norise bieži vien ir vistiešākajā mērā atkarīga no tā, vai valsts tai piešķirs līdzfinansējumu. Uzskatāmākais piemērs ir šā brīža notikumi ap pasaules čempionātu hokejā. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš nesola papildus finansējumu tam, lai viss turnīrs varētu notikt Rīgā.
Konkrētais piemērs iezīmē plašāku apvārsni, jo ne visi lielie sporta pasākumi Latvijā notikuši ar valdības svētību un iesaisti. Vairākiem pasākumu organizatoriem nav skaidra kārtība, kādā var pretendēt uz valsts līdzfinansējumu.
Intervija - Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona organizators
«It kā ir formāli aprakstīts modelis, kas ir noteikumos aprakstīts. Realitātē vari klauvēt pie visām durvīm un gada beigās ir kaut kāda Nacionālās sporta padomes sēde, kurā tad pēkšņi tiek piešķirti vairāki simti tūkstošu eiro dažādiem pasākumiem. Kurš, kurā brīdī un aiz kurām durvīm to ir izlēmis, tas līdz šim vairākiem lielu, nozīmīgu sporta pasākumu rīkotājiem nav bijis skaidrs.»
Intervija - Raimonds Zeps, Maira Brieža menedžeris
«Taisot lielos boksa šovus, līdz šim nekāda valsts atbalsta nav bijis, neskatoties uz to, cik tie ir bijuši lieli. Saku godīgi – man nav ne mazākās jausmas, pie kurām durvīm būtu jāklauvē, lai kaut vai mazu atbalstu šiem pasākumiem būtu varējis saņemt.»
Par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu starptautiskas nozīmes sporta pasākumiem lemj valdība, balstoties uz Nacionālās sporta padomes rekomendāciju. Par atskaites punktu kalpo Latvijas Sporta federāciju padomes kritēriji, kuros vērtēts tiek sacensību statuss, dalībvalstu skaits, sportistu skaits, plānotais skatītāju skaits, sacensību ilgums, translāciju apjoms, publicitāte plašsaziņas līdzekļos, kā arī sacensību programmas biezums un tas, vai tā ir drukāta tipogrāfijā vai tikai kopēta uz A4 lapas.
- Sacensību statuss - 24 punkti
- Plānotais dalībvalstu skaits – 10 punkti
- Plānotais sportistu skaits – 12 punkti
- Plānotais skatītāju skaits klātienē – 5 punkti
- Sacensību norises ilgums – 4 punkti
- TV raidījumu un tiešraides – 10 punkti
- Interneta tiešraides – 5 punkti
- Publicitāte plašsaziņas līdzekļos – 3 punkti
- Sacensību programma – 3 punkti
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
«Vērā tiek ņemts sacensību nozīmīgums, starptautiskā rezonanse, citu finanšu avotu – piemēram, pašvaldības – esamība, kopējās pasākuma izmaksas, iespējamā pasākuma ekonomiskā ietekme (tiesa, ne pandēmijas laikā), kā arī tas, vai pasākums jau ticis atbalstīts un ir tradicionāls. Un vai attiecīgajā sporta veidā mums ir augstākā līmeņa sportisti.»
Jau vēsturiski ir izveidojusies situācija, kad par pasākumu līdzfinansēšanu no valsts budžeta tiek lemts pēdējā brīdī, raisot zināmu paniku gan organizatoriem, gan arī valdības pārstāvjiem. Sporta federāciju padomes vadītājs Einars Fogelis neuzskata, ka sporta pasākumu norise Latvijā būtu cietusi no politiskiem lēmumiem, taču process varētu būt pārredzamāks.
Intervija - Einars Fogelis, LSFP valdes priekšsēdētājs
«Daudz labāk būtu, ja šī kārtība būtu skaidra, uz vismaz nākamajiem trijiem gadiem būtu skaidri pieteikti pasākumi, izvērtējums un, protams, arī garantijas par finansējumu, lai nepārnestos uz pēdējo mirkli.»
Intervija - Žoržs Tikmers, LOK prezidents
«LOK labprāt padiskutētu par citu kritēriju ieviešanu. Kā, piemēram, pasākuma ekonomiskās ietekmes izvērtējums (tiešā ietekme - viesu radītie nodokļu ieņēmumi un netiešā ietekme - piesaistītais un laika gaitā radītais ienākumu apjoms). Tāpat vērtīgi būtu pārskatīt un papildināt esošos kritērijus, tai skaitā nosakot pasākuma organizatoru pašfinansējuma apmēru, dalības maksas īpatsvaru, pasākuma unikalitātes aspektu un ārvalstu dalībnieku skaitu.»
Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs atzīmē to, ka turpmāk lielie sporta pasākumi būtu jāuzlūko kā stratēģisks līdzeklis tautsaimniecības attīstīšanai. Līdz šim tie esot notikuši atrauti no ekonomiskās politikas.
Intervija - Kaspars Gorkšs, LKSSA izpilddirektors
«Mēs speram šo lielo soli, ka pasākumi tiek plānveidīgi piesaistīti, nevis mēģināti sarunāt no viena vai otra lobija, lai varētu rīkot šos pasākumus.»
Intervija - Einars Fogelis, LSFP valdes priekšsēdētājs
«Kā mēs nodefinējam šos pasākumus? Vai mēs tos definējam kā eksporta preci, attiecīgi daudz ciešāk iesaistot Ekonomikas ministriju? Šobrīd galvenā loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai. Otra organizācija ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Runājot par pasākumiem kā par eksporta preci, veidot konkursu ar noteiktiem nosacījumiem.»
2021.gada valsts sporta budžetā starptautiskajiem sporta pasākumiem ir paredzēts vairāk nekā 240 tūkstošu eiro finansējums, ko plānots sadalīt tenisa, basketbola, autokrosa un jātnieku sporta sacensībām.
- „Latvijas Tenisa savienība” Billie Jean King Cup - 90 000 EUR
- „Latvijas Basketbola savienība” 2021. gada Eiropas čempionāta basketbolā vīriešiem kvalifikācijas turnīram - 53 621 EUR
- „Latvijas Basketbola savienība” 2021. gada Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm kvalifikācijas turnīram - 44 326 EUR
- „Latvijas Automobiļu federācija” 2021. gada FIA Eiropas čempionāta autokrosā posmam - EUR 27 468
- „Latvijas Jātnieku federācija” 2021. gada Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmam - 27 000 EUR.
Tāpat 2021. gada budžeta pārdales procesā pasākumiem plānots novirzīt vēl 700 000 EUR, ko saņems autosports, motosports un kamaniņu sports.
- Latvijas Automobiļu federācija FIA Eiropas čempionāts rallijā - 300 000 EUR
- Latvijas Motosporta federācija FIM pasaules spīdveja Nāciju kausa posms 165 000 EUR
- Latvijas Motosporta federācija PČ posms motokrosā - 300 000 EUR
- Latvijas Kamaniņu sporta federācija Pasaules kausa posms kamaniņu sportā 110 000 EUR
Atsevišķs finansējums paredzēts arī pasaules čempionātam hokejā, taču tā norise Latvijā šobrīd ir zem jautājuma zīmes.
