
Saistītie raksti
Vēl par šo tēmu


Dienas notikumu apskats
Znotiņa uzsver - progresa ziņojumā liela nozīme būs ABLV Bank likvidācijas procesam

Dienas notikumu apskats
Eiropas Parlamenta deputāti mudina tiesāt finanšu noziegumus






Dienas notikumu apskats
Privātās investīcijas Skanstes apkaimē sarukšot, bet tas neesot saistīts ar "ABLV Bank"

Dienas notikumu apskats
“ABLV” bankas gadījums ir izgaismojis nepilnības Eiropas banku uzraudzības sistēmā
Kultūršoks: «ABLV Bank mecenātisma nākotne jeb cik tīra ir nauda Latvijas kultūrā?»
2005.gada rudenī tā brīža kultūras ministre Helēna Demakova slēdza ar Aizkraukles banku sadarbības līgumu, kura ietvaros banka uzņēmās līdzfinansēt viena no KM kūrētajiem Trim brāļiem – Laikmetīgās mākslas muzeja (LMM) un tā kolekcijas tapšanu.
Gāja laiks, Aizkraukles banka pārtapa par ABLV Bank un par kultūras ministri kļuva Dace Melbārde. Viņas parakstītais nodomu protokols ar ABLV Bank un Teterevu fondu jau paredzēja ko citu - muzejs tiks celts par ABLV Bank un Teterevu fonda, nevis valsts vai Rīgas pilsētas līdzekļiem. Tikmēr ir tapusi LMM paredzēta kolekcija, par kuras mākslas darbu iegādi lēma viena ekspertu komisija, taču faktiski to finansēja divi īpašnieki – ABLV Bank un Kultūras ministrija. Piemēram, kā šķirti dvīņi abās kolekcijas daļās – bankai un valstij piederošās – atrodas Imanta Lancmaņa slavenā Kalētu cikla gleznas, pa divām katrā.
Šobrīd, kad pār ABLV Bank gulstas neglītu aizdomu ēna un nav skaidra tās un attiecīgi tai piederošās kolekcijas nākotne, ir aktualizējies jautājums ne tikai par to, kas notiks ar LMM un tam veidotās kolekcijas ABLV Bank daļu. Sabiedrībā uzvirmojis arī jautājums, vai, izvēloties sadarbības partnerus un pieņemot privāta kapitāla naudu, kultūras un sociāli atbildīgas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem ir vai nav svarīga šo partneru reputācija.
Komentāri (2)
Aina Aina
Šeit pie reizītes gribu pielikt klāt praktiski tādu pašu problēmu un netaisnību - kā velo celiņi! Atkal teikšu to pašu. Kāpēc itin visur tādus ievieš - bet ne Bolderājā? Mums vispār vajadzēja to pašiem, pašiem pirmajiem! Jo ja citos rajonos tomēr ir viss visādas citas alternatīvas - kā puslīdz droši braukt ar velosipēdu (trotuāri, celiņi, plati ceļi utt.) - tad mums tādu NAV un NEKAD nav bijis!!!! Mums ir: gribi nomirt - pameiģini aizbraukt ar riteni uz pilsētu! Un pats ''obidnākais'' un interesantākais ir tas, ka NEVIENĀ rakstā, publikācijās par velo celiņiem NAV NE PUŠPLĒSTA vārda par Bolderāju! Ne viena.
Es nezinu - varbūt atdaliet Bolderāju no Rīgas?! Mēs taču nēesam cilvēki - mums taču neko nevajag. Te var tikai maznodrošināto mājas celt ar narkomāniem un bomžiem.
Aina Aina
Šeit pie reizītes gribu pielikt klāt praktiski tādu pašu problēmu un netaisnību - kā velo celiņi! Atkal teikšu to pašu. Kāpēc itin visur tādus ievieš - bet ne Bolderājā? Mums vispār vajadzēja to pašiem, pašiem pirmajiem! Jo ja citos rajonos tomēr ir viss visādas citas alternatīvas - kā puslīdz droši braukt ar velosipēdu (trotuāri, celiņi, plati ceļi utt.) - tad mums tādu NAV un NEKAD nav bijis!!!! Mums ir: gribi nomirt - pameiģini aizbraukt ar riteni uz pilsētu! Un pats ''obidnākais'' un interesantākais ir tas, ka NEVIENĀ rakstā, publikācijās par velo celiņiem NAV NE PUŠPLĒSTA vārda par Bolderāju! Ne viena.
Es nezinu - varbūt atdaliet Bolderāju no Rīgas?! Mēs taču nēesam cilvēki - mums taču neko nevajag. Te var tikai maznodrošināto mājas celt ar narkomāniem un bomžiem.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!