Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā abu kapavieta ar Kārļa Zemdegas veidoto pieminekli bēdīgā stāvoklī. Pamazām sabrūk ne tikai Raiņa kapavietas ansamblis, zemē grimst un sūnām apaug daudzu ievērojamu latviešu personību kapavietas un pieminekļi pie tām, piemēram, Aleksandra Čaka necilais kaps vai leģendārās granīta cūkas autora Teodora Zaļkalna akmens māmuliņa virs tēlnieka mākslinieka kapa. Arī padomju laika darbinieku apbedījumi, ieskaitīti pie „nepareizajiem” kapiem, iet postā (izņemot tos, ko apkopusi Krievijas vēstniecība) un nespēj konkurēt ar 90. gados un mūsu gadsimta sākumā apbedīto bagātnieku kičīgi krāšņajiem monumentiem, kuru adresāti gājuši bojā kriminālo „razborku” laikā. Vai tas, kas notiek šodien kapos, ir normāla laikmeta gaita, vai tomēr kādam jāuzņemas atbildība par vismaz to ievērojamo cilvēku kapavietām, kuriem vairs nav radinieku? Par to Lielās talkas priekšvakarā „Diskusijas. 100g studijā” ar vadītājiem Kristīnu Želvi un Gustavu Terzenu sarunāsies kapu pētniece, sociālo zinātņu profesore Vita Zelče, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas vadītāja vietniece Katrīna Kukaine un Rīgas Kapsētu pārvaldes pārstāvis.