Sestdienas vakarā zaķu māte ved savus bērnus uz pirtiņu meža vidū, bet priecīgo pēršanos iztraucē suņuks, kurš, miglā skraidīdams, nejauši iebrāžas pirtī. Zaķu bērni pajūk, kur kurais, tomēr galu galā visi juceklī iesaistītie aizmieg katrs savā šūpulītī.

Būtisks iedvesmas avots Latvijas divdimensiju animācijas klasiķiem ir latviešu oriģinālliteratūra, īpaši dzeja, kuras poētiskie tēli īpaši labi iederas animācijas liriskajā pasaulē. “Zaķīšu pirtiņa” ir viena no visu laiku populārākajām Rozes Stiebras filmām, draiskas rotaļības un sirsnīga mīļuma piepildīta glezniņa. Spilgts apliecinājums Stiebras filmu muzikalitātei, kas tiek panākta, piesaistot talantīgus un sevi jau apliecinājušus komponistus (šajā gadījumā – Imantu Kalniņu). Un pierādījums tam, ka šādas filmas nenoveco, – “Zaķīšu pirtiņu” ar vienlīdz lielu sajūsmu atkal un atkal skatās arvien jaunu paaudžu bērni. 

Latvija, 1979.

Režisore: Roze Stiebra.

U