Pēc nedēļas Polijai uzbruka Vācija, mazliet vēlāk arī PSRS. Mēneša laikā Polijas valsts bija iznīcināta.

Bailēs no tāda pat uzbrukuma Latvija oktobrī parakstīja PSRS uzspiestu savstarpējās palīdzības paktu, kas liekulīgi solīja respektēt Latvijas suverenitāti. Pakta patiesais iemesls bija ļaut PSRS jau 1939. gada nogalē izvietot Kurzemē savas karabāzes. Ar identiskiem paktiem padomju karabāzes tika izvietotas arī Igaunijā un Lietuvā. Tāpēc, kad 1940. gada jūnijā PSRS karaspēks no Austrumiem ienāca jau visā Latvijas teritorijā, pat teorētiskas iespējas sekmīgai Latvijas militārai pretestībai bija amputētas - PSRS armija Latviju ieskāva no visām četrām debess pusēm. Vai tiešām šāda padošanās bija baltiešu vienīgā bezcerīgā iespēja? Vai arī mūsu vadoņi pieļāva liktenīgu kļūdu?