Viņiem sanāca. Bez strādniekiem, lielām tehnikām vai kredītu jūga. Toreiz tā bija brīva niša – audzēt ķiplokus. Idejas par to, ko ar to visu iesākt, bira pašiem – mēģināt, garšot, eksperimentēt. Tas ir darbs, tie ir pārdzīvojumi un skola vienlaicīgi. Un, protams, arī prieks par radīto vietā, kur reiz zemnieku saimniecību ierādīja Kārlis Ulmanis. Šis stāsts būs par lielu darbu, kas lauž kaulus un reizē arī neļauj apstāties, mīlot to, ko dari. Un vitamīniem savai dvēselei.