• Svētdiena, 2019. gada 8. decembris
  • Vārda diena: Gunārs, Vladimirs, Gunis
  • Rīgā +1.3°C, D vējš 2.7m/s, 748mm Hg, 86%
LSM Bērnistaba

«Teātris.zip» īpašā izlase: Dailes teātra izrāde «Precības» (2000)

Teātris.zip

Raidījumu cikls «Teātris.zip» īpašajā izlasē piedāvā Dailes teātra izrādi «Precības».

Izrādes veidotāji

Nikolaja Gogoļa «Precības» jeb pavisam neticams notikums divos cēlienos pirmizrādi Dailes teātrī piedzīvoja 2000.gada 4.martā un izpelnījās daudzas «Spēlmaņu nakts» 1999./2000. gada sezonas balvas.

Izrāde «Precības» tika atzīta par sezonas «Labāko dramatisko izrādi», režisors Mihails Gruzdovs izpelnījās labākā režisora godu, bet Anna Heinrihsone ieguva balvu kategorijā «Labākais kostīmu mākslinieks». Balvu kā labākais mūzikas autors saņēma komponists Juris Vaivods, bet Jurijs Vasiļkovs - kategorijā «Labākais kustību mākslinieks». Otrā plāna aktieru kategorijās «Spēlmaņu nakts» balvu saņēma Mirdza Martinsone un Juris Kalniņš.

Izrādes režisors - Mihails Gruzdovs, kostīmu māksliniece - Anna Heinrihsone, komponists - Juris Vaivods, scenogrāfs - Andris Freibergs, kustību režisors - Jurijs Vasiļkovs, gaismu mākslinieks - Harijs Zālītis.

Lomās: Ausma Kantāne (Arina Panteleimonovna), Vita Vārpiņa (Agafja Tihonova), Juris Gornavs (Jaičņica), Juris Žagars (Podkoļosins), Ģirts Ķesteris (Kočkarjovs), Mirdza Martinsone (Fjokla Ivanovna), Ivars Auziņš (Anučkins), Akvelīna Līvmane(Duņaška), Esmeralda Ermale (Daša), Juris Strenga (Stepans), Juris Kalniņš(Ževakins, jūrnieks).

P.Skrābana 1927. gada «Precību» tulkojumu Dailes teātra 2000. gada iestudējumam pārstrādājis Uģis Segliņš.

Kritiķis par izrādi

Silvija Radzobe: «Par visu atzītu māksliniecisku veiksmi, īstu Mihaila Gruzdova daiļrades virsotni, kurā harmoniski apvienojās satura un formas elementi, kļuva N. Gogoļa «Precību» (2000) interpretācija. (..)

Gan V. Meierholds, gan A. Efross, gan M. Gruzdovs Gogoļa lugas iestudē, balstoties uz totālu autora dzīves un daiļrades pārzināšanu. Uzvedot vienu lugu, viņi uzved «visu Gogoli», dramatisko darbu izpratnē ienesot arī viņa prozas poētisko un filozofisko pieredzi, kura lielā mērā ir komplicētāka un mākslinieciskā ziņā ierosinošāka. (..) 

Objektīvi «Precību» struktūrā ir visai daudz klasiskās vodeviļas elementu, kuri pirms 160 gadiem sacerēto lugu līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem ļāva traktēt kā sociālu marionešu parādi. A. Efross savā slavenajā Mazās Bonnajas teātra «Precību» izrādē izdarīja vēsturisku pagriezienu - viņš Gogoļa vodeviļu psiholoģizēja, īpašu vērību veltot lugas galvenajiem varoņiem - Agafjai un Podkoļosinam; otrā plāna tēlu skatuviskā dzīve tomēr lielā mērā balstījās uz «dažu īpašību mākslīgo pārspīlējumu», resp., uz ārišķīgā humorā balstītām dīvainībām. M. Gruzdovs cilvēku ir saskatījis pilnīgi katrā «Precību» varonī, tādējādi iedarbinādams milzīgu lirisko stihiju, jo līdzjūtību, sapratni, kaut arī caur smaidu, nu pelna liela ļaužu grupa, arī visi neveiksmīgie precinieki. (..)

A. Efross «Precības» traktēja kā psiholoģisku drāmu eksistenciālisma filozofijas garā, akcentējot cilvēku fatālu vientulību, to, ka satikties ir iespējams tikai iztēlē. M. Gruzdova interpretācija ir šķietami optimistiskāka - viņa izrādē cilvēki spējīgi arī realitātē ne tikai satikties, bet arī iemīlēt cits citu. Bet ko tad tomēr nozīmē šis liktenīgais logs - lēciens - aizbēgšana? Vai tad ne to pašu, ko prologs, - ka cilvēks ir divu sfēru būtne, īstenības un sapņu apdzīvotājs, loģisks un neloģisks reizē? Izrāde izsniedz cilvēkam tiesības būt neloģiskam, tā es varētu to visprecīzāk formulēt. Un - precīzi īsteno fantastiskā reālisma filozofiju un stilu, tēlojot neiespējamo kā iespējamu.»

Raidījumu ciklu atbalsta

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!