• Otrdiena, 2019. gada 17. septembris
  • Vārda diena: Vera, Vaira, Vairis
  • Rīgā +8.5°C, DR vējš 1.3m/s, 749mm Hg, 83%
LSM Bērnistaba

Atslēgas: «Roņu sala. Kāpēc Latvija tomēr neieguva Roņu salu?»

Nedzirdīgajiem

1919. gads. Latvijā vēl saimnieko trīs valdības, un noris niknas cīņas, tomēr robežu dalīšana ar kaimiņiem jau ir sākusies. Joprojām mazliet sāpīgs temats – Roņu sala. Mums, latviešiem, kartē raugoties viss šķiet gaužām loģiski. Roņu salai tuvākā sauszeme ir Latvija – Kolkas rags. 

Tikai 36 km. Arī salai tuvākā osta ir Latvijā – tā ir Roja. Tikai 45 km. Vēsturiski piederība dažādiem valstiskiem veidojumiem Roņu salai vienmēr ir saistījusies tikai ar Latvijas teritoriju. Līdz pat Pirmajam pasaules karam Roņu sala bija Krievijas impērijas Vidzemes guberņas sastāvdaļa.

Tomēr jau drīz pēc robežsarunu sākuma 1920. gadā tapa skaidrs, ka Latvija Roņu salu nedabūs.

Ne igauņi izlēma salas likteni. Atšķirībā no citām strīdus teritorijām Roņu salas piederību neizšķīra iedzīvotāju etniskais sastāvs, jo tur nedzīvoja ne igauņi, ne latvieši. Daudz tuvāka Latvijai, un tajā nemaz nedzīvo igauņi, tomēr tā tiek viņiem. Roņu sala vismaz daļēji varēja būt mūsu, bet par tādu nekļuva.  Kas īsti notika?

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!

Personīgā lieta

Nedzirdīgajiem

De Facto

Nedzirdīgajiem