Straujais energoresursu cenu kāpums nopietni apdraud sporta infrastruktūras turpmāko pastāvēšanu. Vissūrākā dzīve piemeklējusi ledus halles. Tā, piemēram, “Volvo” hallei septembris atnesis 140 000 eiro lielu elektrības rēķinu, kas ir ievēroji lielāks nekā pieredzēts jebkad iepriekš. Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns lēš, ka bez pienācīga valsts atbalsta halles vai nu bankrotēs, vai arī uzstādīs neaizsniedzamu cenu latiņu. 

Intervija - Ēriks Miļuns, Ledus haļļu asociācijas vadītājs

Jebkurā hallē amatieri aizņem 2-3 stundas. Visu pārējo laiku aizņem bērnu hokejs vai daiļslidošana. Tātad viss šis [sadārdzinājums] gulsies vai nu uz bērnu vecākiem, vai ledus hallēm.” 

Gaidāmā ziema solās būt nopietns pārbaudījums arī baseiniem. It sevišķi tiem, kam vadošais energoresurss ir gāze. 

Intervija - Aivars Platonovs, Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents

Tie, kam ir gāze, sadārdzinājums ir 7 – 10 reižu liels. Ja iepriekšējā sezonā tarifs bija apmēram 39 – 50 eiro par megavatstundu, tad tagad tie ir 300, ir pat dzirdēti 360 eiro par megavatstundu. Sadārdzinājums ir piecas, astoņas, pat desmit reizes.” 

Platonovs nav dzirdējis, ka kāds baseins jau taisītos uz slēgšanu. Rimi Olimpiskais centrs izdzīvošanas nolūkos jau vasarā sāka īstenot dažādus energoresursu taupības pasākumus un ievērojami cēla pakalpojumu cenas – individuālajiem apmeklējumiem par 20%, bet organizācijām – par 23%. 

Intervija - Renāte Franke, Rimi Olimpiskā centra pārstāve

Veicam dažādas darbības, kas ļautu samazināt kopējo patēriņu visā ēkā par 10–15% (..) Plānots, ka, īstenojot visu taupības pasākumu kopumu, izdevumi pieaugs mazāk – nevis desmit, bet piecas reizes.”

Intervija - Ēriks Miļuns, Ledus haļļu asociācijas vadītājs

Valstij neko nedarot, bet palielinot tarifu, mēs dabūjam maksāt arvien lielāku PVN. Kas aiziet valsts budžetā, bet atpakaļ nenāk.” 

Intervija - Ilze Indriksone, Ekonomikas ministre (NA)

Mēs šobrīd strādājam pie vispārēja atbalsta instrumenta, kas, varētu teikt, nevienu nenovedīs tajā situācijā, kas bija gadu atpakaļ, bet noteikti mīkstinās lielo sadārdzinājumu. Plānotais atbalsts ir visām juridiskām personām. Tas nozīmē, ka ne tikai uzņēmumiem, bet arī institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, jo ir arī sporta klubi. Tas atbalsts būs energoenerģijas tarifa pieaugumu mazināšanai, neatkarīgi no kā uzņēmējs pērk elektroenerģiju, valsts daļēji subsidēs šo tarifu virs noteikta sliekšņa. Šobrīd mēs plānojam, ka slieksnis varētu būt, līdzīgi kā mājsaimniecībām, virs 160 eiro par megavatstundu. Mūsuprāt, 50% atbalsts būtu tas, ko valsts varētu atļauties.” 

Īpaši notēmēts atbalsts tieši sporta nozares specifikai pašlaik nav Ekonomikas ministrijas plānos. Arī valstij simtprocentīgi piederošā uzņēmuma “Latvenergo” rekordpeļņu nav paredzēts novirzīt sporta nozarei, jo esot citas prioritātes. Attiecībā uz sportu, Indriksone kā prioritāti uzsver bērnu sporta nepārtrauktības nodrošināšanu. 

Intervija - Ilze Indriksone, Ekonomikas ministre (NA)

Jāvērtē tas, ka ne visu iztrūkstošo finansējumu vajadzētu likt uz vecāku pleciem. Noteikti būtu jāiesaistās visām pusēm. Valstij ar savu daļu. Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāvērtē, vai ir stratēģiskās būves, kuras ir obligāti nodrošināmas un saglabājamas. Noteikti arī pašvaldībām būs jānāk palīgā nosegt izmaksas, lai bērni varētu turpināt sportot.” 

Lai arī pirmos lielos rēķinus sporta būves jau ir saņēmušas, Indriksone nepiekrīt, ka atbalsta pasākumi būtu jau nokavēti. Ekonomikas ministrija jau pavasarī aicinājusi infrastruktūras uzturētājus pašus veikt energoresursu taupības pasākumus. 

Ja sporta nozari neapmierina pašlaik plānotie atbalsta mehānismi, sporta organizāciju vadītāji paši var iesniegt priekšlikumus Ministru kabinetā. Tiesa gan, to ir iespējams izdarīt tikai ar tā Ministru kabineta locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par attiecīgo jomu, nozari vai apakšnozari. Sporta gadījumā tā ir izglītības un zinātnes ministre. Ja par nozari atbildīgais ministrs priekšlikumu virzīt atsakās, tad, iesniedzot ministra pamatotu rakstisku atteikumu, paliek vēl iespēja vērsties pie premjera. 

Pašlaik grūti prognozēt, vai plānotie atbalsta pasākumi palīdzēs sporta infrastruktūrai izdzīvot, tāpēc varbūtība, ka sporta organizācijas pašas izstrādā savus priekšlikumus un izmanto likumā paredzētās tiesības, nebūt nav nereāla.