Kas jāmaina Latvijas sportā? - Ledus halles bankrota priekšā
Šoreiz par valdības ierobežojumiem, kas atteicas uz amatieru sportu. Ko dīkstāve nozīmē amatieriem un sporta objektiem - tēmu pētīja Andri Auziņš un Raimonds Rudzāts.
Valdības noteiktie ierobežojumi attiecībā uz pulcēšanos sāpīgi skāruši sporta nozari. Grupu treniņi un sacensības iekštelpās atļauti vien augstāko līgu sportistiem, bet liegti bērniem un jauniešiem, kā arī amatieriem. Tieši amatieri ir sporta sistēmas mugurkauls, kas no savām kabatām uztur gan bērnu un jauniešu, gan arī profesionālo sportu.
Intervija - Jānis Puriņš, Amatieru sporta organizators
«Šī ir tā sabiedrības daļa, kura savus bērnus ved trenēties; kuru bērni skatās uz saviem vecākiem, kuri trenējas un sporto. Tā hokejam, basketbolam, futbolam un sabiedrībai kopumā veidojas nākamā sportiskā paaudze. Ja atņemam amatieru sadaļu, kura ne visām federācijām interesē, jo tie taču esot džeki, kuri tikai aiziet padzert alu, tad, atņemot to, sabrūk sporta struktūra kā tāda. Jo tie ir tie, kuri iet uz »Dinamo” spēlēm, tie ir tie, kas atbalsta profesionālo sportu, tie ir tie, no kuru [atvasēm] izaug izlašu džeki. Patiesībā tas amatieru-tautas sports ir sakne visam pārējam sportam.”
Intervija - Krišs Rauska, Amatieru basketbola organizators
«Jūs nenesat pietiekami daudz naudas, esat pietiekami riskanti, līdz ar to nav jūs jāpatur. Bet visus bārus un restorānus mēs turpinām darbināt, lai tie strādā un kustina ekonomiku. Es nesaku, ka tas ir nepareizi, bet tas mums visiem rada neizpratni. Kāpēc augstākās līgas var spēlēt, bet jaunieši – nevar? Tur ir tik daudz lietu, ko valdība nespēj ar mums komunicēt un pateikt, kāpēc pieņēma tādus lēmumus un [nevaicā], ko mēs ieteiktu. Nav jau dialoga.»
Iespējams, dialogs izveidosies otrdien, kad amatieru sporta rīkotāji tiksies ar pārstāvjiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra. Pagaidām gan nekas neliecina, ka ierobežojumi varētu tikt pārskatīti vēl pirms to termiņa beigām 6. novembrī.
Intervija - Santa Līviņa, Veselības ministrijas pārstāve
«Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, kas mums no dienas uz dienu pasliktinās, kādu brīdi vienkārši mēģināsim dzīvot savos sociālajos burbuļos. Tas nozīmē to: ja tas ir, piemēram, darba kolektīvs, tad cilvēks iet uz darbu un mājām, un mazinām šīs iespējas pamainīt šo savu apkārt esošo loku ārpus darba.»
Intervija - Krišs Rauska, Amatieru basketbola organizators
«Ja tiks aizvērtas sporta zāles, tad tie cilvēki dosies uz citām vietām. Tirdzniecības centros cilvēku nekļūs mazāk – kļūs vairāk. Tie cilvēki nesēdēs mājās, viņi meklēs alternatīvas, bet alternatīvas būs kļuvušas mazāk, jo visas sporta zāles būs aizvērušās.»
Vissmagākajā situācijā ir nonākušas ledus halles. Saldēšanas iekārtu dēļ tām ir dārgākas uzturēšanas izmaksas nekā citiem sporta objektiem. Ledus haļļu asociācijas priekšsēdētājs Ēriks Miļuns lēš, ka, neizmantojot dušas, optimizēt izdodas vien 5% - 7% izmaksu, bet pārējās paliek nemainīgas. Vissmagākajā situācijā nonākušas tās halles, kas neietilpst olimpiskajos centros un nav pašvaldību pārraudzībā, bet ir privāto investoru būvētas un uzturētas.
Intervija - Ēriks Miļuns, LHA priekšsēdētājs
«Tā summa uz septiņām astoņām hallēm sanāk 220 – 250 tūkstoši eiro, kuri iztrūkst, lai izietu pa nullēm. Runa nav par kaut kādu peļņu, bet lai varētu nomaksāt visus maksājumus.»
Miļuns uzskata, ka hokeja nākotne Latvijā ir apdraudēta. Pavisam drīz var iestāties situācija, kad ledus halles kļūs par lielu deficītu.
Intervija - Ēriks Miļuns, LHA priekšsēdētājs
«Mēs ar haļļu vadītājiem runājam: ja tas nebeidzas 6. novembrī, tad halles varētu sākt aizvērties un pēc tam varbūt var atvērties, var neatvērties. Nezinām kad.»
Intervija - Jānis Puriņš, Amatieru sporta organizators
«Mūs kā entuziastus satrauc tas, vai tad, kad mums ļaus sportot, mums tiešām būs kur sportot un halles varēs vērt savas durvis vaļā un tur atkal būs ledus par kuru slidot.»
Sporta nozares pārstāvji norāda, ka trīs nedēļu dīkstāve tālejošas sekas neradīs, ja vien ierobežojumu termiņš netiek pagarināts. Tikmēr Veselības ministrija vēl nav gatava izteikt prognozes par nākotni.
Intervija - Santa Līviņa, Veselības ministrijas pārstāve
“Pēc divām nedēļām – tas ir ātrākais, kad mēs vispār redzam ierobežojumu rezultātus. Tā ka šis ir brīdis, kad mums ir ļoti, ļoti pāragri vispār par kaut ko runāt.”
Latvijas Televīzijas aptaujātie eksperti kā ilgtermiņa sekas šāda veida dīkstāvei saskata vēl lielāku sporta infrastruktūras deficītu. Vairāki esošie objekti drīzumā var beigt pastāvēt, bet uz jaunu atvēršanu privātie investori turpmāk būs vēl grūtāk pierunājami. It sevišķi tas attiecas uz ledus hallēm.
