Kas jāmaina Latvijas sportā? - Pasaules čempionāts hokejā Rīgā – joprojām bez valsts līdzfinansējuma
2023. gada pasaules čempionātu hokejā uzņems Tampere un Rīga. Līdz turnīra sākumam atlikuši nepilni trīs mēneši. Latvijas puses organizatoriskās saistības ir uz Latvijas Hokeja federācijas paspārnē dibinātā uzņēmuma SIA “Hokeja akadēmija” pleciem. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Buncis norāda, ka cer no valsts saņemt līdzfinansējumu 750 000 eiro apmērā, kas segtu licences maksu un Starptautiskās federācijas kongresa sarīkošanas izdevumus. Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka valsts finansējumu nevienā brīdī nav apsolījusi. Kad Latvijas Hokeja federācija 2022. gada maijā nolēmusi pretendēt uz čempionāta rīkošanu, tā valstij lūgusi tikai atbalsta vēstuli, bet nav prasījusi finansiālas garantijas.
Intervija - Edgars Buncis, SIA “Hokeja akadēmija” valdes loceklis
“Mēs no šī fakta izvairījās. Ņemot vērā to, ka tas bija ļoti īsā laikā sagatavots pieteikums un lēmums no IIFH puses, protams, ka mums nebija ne laika, ne iespēju pilnībā iedziļināties un izstrādāt pilnvērtīgu budžetu uz IIHF kongresa dienu. Pēc tam, kad tika iegūtas tiesības, Latvijas Hokeja federācija vērsās ar līdzfinansējuma lūgumu pie Izglītības un zinātnes ministrijas.”
Nacionālā sporta padome savu svētību čempionāta rīkošanai deva 2022. gada 19. maijā. Pusotru mēnesī vēlāk, 7. jūlijā, Latvijas Hokeja federācija vērsās pie valsts ar lūgumu tomēr piešķirt arī līdzfinansējumu 2 miljonu eiro apmērā.
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
“Mums bija sarakste ar federāciju, kurā mēs atgādinājām par Nacionālajā sporta padomē pieņemto lēmumu un joprojām neapsolījām valsts finansējumu, aicinājām jau savlaicīgi meklēt arī citus finansējuma avotus, lai čempionāts būtu augstā līmenī.”
Edgars Buncis skaidro, ka jautājumu par līdzfinansējuma piešķiršanu bijis plānots skatīt Nacionālajā sporta padomē vēl iepriekšējās valdības laikā. Taču tas tā arī nav ticis iekļauts dienaskārtībā.
Intervija - Edgars Buncis, SIA “Hokeja akadēmija” valdes loceklis
“Bija tā sajūta tāda, ka: jā, visu pieprasīto summu jūs nedabūsiet, bet tādi standarta maksājumi, kas attiecas uz licenci, sarunās visu laiku figurēja.”
Bunča teikto apliecina arī Latvijas Televīzijas rīcībā esošā neoficiālā informācija. Izglītības un zinātnes ministrija nevar paskaidrot, kāpēc jautājums tomēr nav ticis iekļauts Nacionālās sporta padomes darbakārtībā. Neoficiāli zināms, ka tas varētu būt bijis saistīts ar 2022. gada rudenī notikušajām Saeimas vēlēšanām un sekojošo valdības maiņu.
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
“Sēdes apstiprinātajā darba kārtībā nekad nav bijusi atkārtota jautājuma skatīšana par pasaules čempionātu hokejā. Kādas kam ar ko ir bijušas sarunas, tie nav mani jautājumi.”
Hokeja čempionāta rīkotāji ar vēstulēm vērsušies pie visām Saeimas frakcijām. Valsts galvenais sporta ierēdnis Edgars Severs gan norāda, ka juridiski hokeja čempionāta rīkotāju izredzes saņemt valsts finansējumu neizskatās labi.
Intervija - Edgars Severs, IZM Sporta departamenta direktors
“Valsts sporta budžets šobrīd atrodas parlamentā. Valsts sporta budžetā mums pašlaik nav paredzēti līdzekļi čempionāta organizēšanai. Visiem starptautiskiem sporta pasākumiem kopumā Latvijā ir paredzēti 242 415 eiro, kas jau gada pirmajos divos mēnešos ir piešķirti tiem pasākumiem, kuri norisinās janvārī un februārī.”
No valsts tiek lūgts līdzfinansējums 750 tūkstošu eiro apmērā, kas būtu aptuveni desmitā daļa visa čempionāta budžeta. Oficiāli gan šāds lūgums nekur nav iesniegts, tas izskanējis vien Edgara Bunča prezentācijā Saeimas Sporta apakškomisijā. Vienīgo oficiālo līdzfinansējuma lūgumu ministrija saņēmusi 2022. gada 7. jūlijā, kad Hokeja federācija lūgusi jau minētos 2 miljonus eiro. Tā kā Hokeja federācijas vēlme pārsniedz plānotā Sporta budžeta iespējas, tad vienīgais veids, kā čempionāta rīkotāji varētu tikt pie valsts līdzfinansējuma, būtu caur budžeta programmu neparedzētiem gadījumiem.
Buncis uzskata, ka pret hokeju pēdējā laikā vērojama nelabvēlīga attieksme no valsts sporta politikas veidotājiem. To apliecinot arī mēģinājumi ieviest sankcijas pret tiem sportistiem, kuri piedalās vienās sacensībās ar krievu un baltkrievu atlētiem. Šāds ierobežojums visvairāk skartu tieši Latvijas hokeja izlasi, jo tai nepieejami kļūtu gan NHL, gan vairākās Eiropas līgās spēlējošie izlases kandidāti.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka amatpersonu rezervēto attieksmi pret hokeja čempionāta līdzfinansēšanu veido vairāku faktoru kopums. Gan valdības maiņa, gan ievērojamais līdzfinansējums 2021. gada čempionāta rīkošanai, gan attieksme pret Latvijas Hokeja federācijas vadošajām amatpersonām – kā, piemēram, prezidentu Aigaru Kalvīti. Taču kā galvenais iemesls minams fakts, ka Hokeja federācija sākotnēji nekādas finansiālās garantijas valstij nelūdza. Ja valsts finansējums hokeja čempionāta rīkošanai netiks piešķirts, tad organizatori cer, ka robu izdosies aizpildīt ar ieņēmumiem no biļešu tirdzniecības. Pašai čempionāta norisei organizatori apdraudējumu neredz.
