Izrāde bija Dailes teātra repertuārā piecus gadus un to pārstāja spēlēt nevis tādēļ, ka tai trūktu publikas, bet tādēļ, ka vairs nebija pieejami vairāki pieaicinātie aktieri, un galu galā tai punktu pielika pandēmija. 

Latvijā šī romāna skatuves pārlikumam ir īsa, bet spoža vēsture – Māras Ķimeles izrāde “Kur dzeguze ligzdu vij” Valmieras drāmas teātrī un Semjona Loseva veidotais iestudējums Rīgas Krievu teātrī – abi 1984. gadā – arī izpelnījās plašu rezonansi. Tolaik stāstu par psihiatrisko slimnīcu, kuras dzelžaino kārtību uzspridzina huligāns un anarhists, bet varbūt vienkārši brīvs cilvēks Makmērfijs, uztvēra kā parafrāzi par Padomju Savienību, kura ir kā trakonams, kurā jebkura brīvības izpausme tiek bez žēlastības apspiesta.

Režisora Aleksandra Morfova izrādē akcenti ir gluži citi. To veidojuši arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, video mākslinieks Artis Dzērve, gaismu mākslinieks Igors Kapustins, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Krasovska. Lomās: Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Lauris Dzelzītis, Kaspars Bindemanis, Juris Žagars, Kristīne Nevarauska, Ģirts Ķesteris, Juris Bartkevičs, Lauris Subatnieks, Āris Rozentāls un citi. 

Raidījumu ciklu atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.