Ģeogrāfs un pilsētplānotājs Neils Balgalis apgalvo, ka Rīgā ir neparastākā ūdensmala Ziemeļeiropā. Problēma esot vien tanī, ka tā vāji pieejama sabiedrībai: «Krastmala kļuvusi par vietu armijas parādēm, autostāvvietām un tūristiem, kuri no prāmja aizmaldās uz Vecrīgu». Tautasdziesmās Daugavu mīļi dēvē par māmuļu, māmuliņu, sargājamo upi. Ko galvaspilsētas iedzīvotājiem Daugava nozīmē šobrīd? Vieta, ko šķērsot? Likteņupe, kas ieslodzīta granīta krastmalā? Kad Rīgas ūdens artērija kļūs aktīvi apdzīvota? Kad tanī redzēsim pulsējošu ūdens satiksmi, piestātnes, ekskursijas, mākslu, jaunus maršrutus, saulrieta vērotājus un piknikotājus?