Salacgrīva atrodas Salacas upes abos krastos pie upes ietekas jūrā, un pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1215. gadā Indriķa hronikā. Gadsimtiem ilgi Salacgrīva daudzināta kā osta, un kādam tā varbūt asociēsies ar “Brīvo vilni” – agrāk zvejnieku kolhozu, tagad akciju sabiedrību. Salacas labais krasts lielā mērā veidojies tieši kolhoza laikos, bet pēdējos gados ostas apkārtnes vizuālais tēls strauji mainās. Lielsalacas luteriskās baznīcas tornī zvejniekiem laiku vēsta nesen restaurētais gailis, bet pati baznīca slēpj vēl neatminētus noslēpumus.