Atslēgas. Vācbaltieši. Dzīvojuši šeit 700 gadu, viņi pazuda vienā rudenī

1939. gadā Latvijā dzīvoja 62 000 vācbaltiešu. Tā bija trešā lielākā etniskā minoritāte aiz krieviem un ebrejiem. Un ekonomiski – teju visietekmīgākā. Tā paša gada rudenī Latviju pameta gandrīz 50 000.

1941. gada pavasarī – vēl 11 000. Hitlers, atdevis Baltiju Staļinam, līdz okupācijai un karam steidza izvākt savu rasi. Staļins ļāva. Pati Latvija aizbraukšanu ne vien atbalstīja, bet agresīvi uzspieda – spriedze un līdz galam nenokārtotu rēķinu sajūta starp latviešiem un vietējiem vāciešiem gruzdēja kopš valsts sākotnes.

Līgumu ar Latviju par vācbaltu izceļošanu Vācija noslēdza 1939. gada 30. oktobrī, un jau nākamajā dienā tā sākās. Tik pēkšņa un masveidīga aizbraukšana bija šoks visiem. Skumjās par savu tautas brāļu zaudēšanu un bailēs no boļševisma brauca prom arī tie vācbaltieši, kas mīlēja Latviju. Šīs nedēļas Atslēgas – skumjš stāsts par neprasmīgas tautas integrācijas politikas postu, ar kuru paralēles varam vilkt arī mūsdienās.