Māsām Annai Leodolterei un Veronikai Maierei šīs ogas ir pazīstamas jau kopš bērnības, un katra tās izmanto atšķirīgos ēdienos. Viena – gaļas ēdienos, otra – veģetārajos. Veronika Maiere ir izdomājusi kamelsbēra recepti – vidēji nogatavināts kamambērs tiek pildīts ar miecvielu pīlādžu ogu krēmu, kas piešķir sieram patīkamu marcipāna smaržu. Viņas māsa Anna Leodoltere miecvielu pīlādža ogas pievieno brieža gaļas ragū. Gatavojot saldo Vīnes pīto maizi, viņa arī rozīņu vietā liek miecvielu pīlādža ogas. Pirmās ogas miecvielu pīlādži dod tikai pēc 20 gadiem, un arī tad tās ir ļoti grūti novākt, tāpēc lauksaimnieki nevar pārtikt no miecvielu pīlādžu audzēšanas vien. Viņi tur lopus un audzē augļus un dārzeņus vai arī nodarbojas ar lauksaimniecību kā papildu peļņas avotu. Pēc ražas novākšanas sākas tas darba posms, kas turpinās vēl labu daļu ziemas un nodarbina visu ģimeni. Katra oga jānoplūc no kāta ar rokām, un palīgā tiek saukti arī draugi un kaimiņi.