Filmas veidotājus vilināja iespēja ieraudzīt dzejnieci tuvu – dokumentēt mirklī, kad rodas dzejolis – «...kad tā mazlietiņ noskrien taurenīši» – teiks dzejniece. Māra Zālīte labi zina, kā tas ir, ja darbus nepublicē piecus gadus pēc dzejoļu cikla «Kad svešu spārnu sašķelts gaiss» publicēšanas, un 1980. gadā teju visus 45 tūkstošus žurnāla «Karogs» eksemplārus izņem no kioskiem, tos paspēj saņemt vien abonētāji.

Viņas publiskās runas savai tautai aizķer līdz dzīlēm – Mežaparkā manifestācijā Atmodas laikā Zālīte uzrunāja tūkstošiem cilvēku. Bet pirms tam katrs teikums pārdomāts un uzrakstīts, impulsa vadīta viņa publikas priekšā neiet. Ja vajag atbildi svarīgā lietā – no inteliģences vidus allaž izvēlas Māru Zālīti.

Filmā Māra Zālīte atklās, kā ir būt sabiedrības modinātājai un vai viņa maz to vēlas. Teātris viņai ir tuvs, ja uzrakstītie tēli atdzīvojas, viņiem ir miesa, tiem var pieskarties un ar tiem runāt. Būs stāsti un arī šaubas par jaunā darba – lugas par Eduardu Smiļģi – tapšanu.

Filmas veidotājiem Māra ļauj ieskatīties teātra vidē – tā viņai tagad esot tuvāka nekā rakstnieku vide. Dokumentālā filma atklās personīgus stāstus par vietām, kur tapa viņas divi bestselleri – prozas grāmatas «Pieci pirksti» un «Paradīzes putni». Viņas pienākums bija uzrakstīt saviem mazbērniem par dzimtas piedzīvoto izsūtījumā Sibīrijā. Kadri ir filmēti Latvijas simtgades gadā Tukumā, kad tika īstenota Māras Zālītes ideja – atklāts piemineklis Zigfrīdam Annai Meierovicam. Māras Zālītes miers un spēks ir viņas ģimene – ar mazbērniem var spēlēt pingpongu, ar bērniem – pārrunāt lielas idejas.

Latvija, 2019

Rež: Zita Kaminska

Žurnāliste: Ilze Strenga