Pieminekli celt. Pieminot padomju režīma deportāciju upurus. Dokumentāls stāsts
Kārlim Bērziņam bija 9 gadi, kad arī viņa ģimeni 25. marta rītausmā 1949. gadā aizveda uz Tomskas apgabalu. 79 gadus vecais vīrs pēdējo reizi, kā pats saka, mēro ceļu uz savu bērnības dienu sādžu, kur ķēra ūdensžurkas, lai palīdzētu ģimenei Sibīrijas skarbumā izdzīvot.
Bērziņš vairākus gadus devās uz Sibīriju, kur meklēja sen aizmirstas izsūtīto latviešu kapavietas. Brāļu kapu komitejas uzdevumā viņš apzināja vietas, kur varētu uzstādīt pieminekļus represētajiem, kuri neatgriezās Latvijā no izsūtījuma. Lai būtu vieta, kur radinieki var aizbraukt un pieminēt, jo daudzas sādžas ir izzudušas un arī kapi nav atrodami. Vispirms Kārlis Bērziņš paša spēkiem nogādāja un uzstādīja Tomskā laukakmeni – piemiņas zīmi – no Latvijas. Bet vēlāk Novojuginā atklāja pirmo Latvijas valsts finansēto pieminekli ar iegravētiem 252 represēto vārdiem un uzvārdiem. Aiz katra iegravētā vārda ir skaudri personiski stāsti, kas savijas un atklājas šajā dokumentālajā stāstā.
Latvija, 2019.
Režisore: Dace Slavinska
12+