Ielas garumā. Lucavsala

Lucavsala ir divus kilometrus gara un kilometru plata sala Daugavā, Zaķusalas kaimiņiene. Nosaukumu dabūjusi no Lucavsalas muižas bijušā īpašnieka Klausa Lucava. Salas vecākā iemītniece (dzimusi 1909. gadā) ir Olga Strazdiņa, kuras vectēvs pirmais uzcēlis māju Lucavsalā. Salinieki nomājuši zemi no muižas un Kazu sēklī bijušas galvenās lopu ganības. Dārziņu kolonijas Lucavsalā parādījušās pēc kara, bet visvairāk tad, kad uzcēla Salu tiltu. Arī vairāki zaķusalieši savus dārziņus turpina rušināt kaimiņu salā. Salai ir savs gubernators – tā jokojot, bet reizē arī pavisam nopietni, dēvē Gunāru Indriksonu. Viņš ir Daugavas enkurnieka dēls un visu mūžu nodzīvojis salā. Pensionēts jurists, kas par salas vēsturi un ikdienas notikumiem zina visu un labprāt sniedz arī jurista padomu kaimiņiem. Lucavsalā atrodas piemineklis Ziemeļu karā 1701. gadā kritušajiem krievu un zviedru karavīriem, bet turpat netālu airēšanas treniņbāze, kur rosība nenorimst arī ziemā.