Mazpilsētās, kur ebreju bija daži simti vai desmiti, tos noslaktēja jau okupācijas pirmajās nedēļās, 1941. gada vasarā. Bet kas bija noziedznieki?

Šīs nedēļas Atslēgās - par četru gadsimtu garās Valdemārpils ebreju vēstures beigām divās 1941. gada vasaras naktīs. Šajā stāstā nepavīd neviens vācu okupanta vārds, tikai vietējie latvieši. Nav šaubu, ka ebreju slaktēšanā viņi pildīja no augšas nākušas okupantu pavēles. Taču amati, kuros šīs pavēles bija jāpilda, bija brīvprātīgi, no tiem drīkstēja arī atteikties. Kāpēc neviens nepretojās, bet - tieši otrādi - aktīvi iesaistījās?